Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO" Attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Niklass aicina apskatīt jauno rūpnīcu, kurā tiks pārstrādāti bioloģiski noārdāmie atkritumi: "Tagad iesim uz tehnoloģisko sadaļu, lai redzētu, ka tās nav siltas garāžas, bet tur ir arī automātika, sensori, mehānika, sūkņi un daudzas iekārtas."
"Līdz šim frakcijas lielākā daļa būtībā nonāca atkritumu krātuvē un radīja metāna emisijas. Vidēji viena tonna sadzīves atkritumu rada aptuveni 80–100 kubikmetru metāna savā dzīves cikla laikā. Bet ar šīm iekārtām 21 vienas dienas laikā līdz pat 80–85% organiskās sausnes tiek pārvērsta biogāzē un arī samazināta organiskā sausne," skaidroja Niklass.
Procesam, kura laikā norit bioloģisko atkritumu pārstrāde, uzņēmums izvēlējies vācu tehnoloģiju. "Mūsu valstī mēs esam pirmie, kuri ir izveidojuši šāda tipa iekārtas, tās ir mazliet komplicētākas, bet tajā pašā laikā mēs ceram uz labāku rezultātu," sacīja Niklass.
Uzņēmuma "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis norādīja, ka šobrīd rūpnīca vēl darbojas testa režīmā: "Rūpnīca saražos gāzi, no gāzes mēs ražojam siltumenerģiju sev un ražošanas ēkai, un no pārējā mēs ražojam elektroenerģiju. Tātad divi produkti mums ir no gāzes: siltumenerģija un elektroenerģija, kas mums aiziet kopējā tīklā. Un rūpnīca vēl galarezultātā saražos tehnisko kompostu, tas ir domāts vairāk dažādu ceļu ielabošanai, vai tas ir domāts jau esošo krātuvju rekultivācijai. Jo labāku mēs to būsim sagatavojuši, jo būs plašāks pielietojums Latvijas tautsaimniecībā."
Uzņēmumā atzina, ka bioloģisko atkritumu vākšana savā ziņā būs izaicinājums, kurā svarīga būs iedzīvotāju iesaistīšanās un tas, cik aktīvi tiks šķiroti atkritumi.
"ZAAO" jau šī pirmā pieredze, bet no aizvadītā gada rudens bioatkritumu šķirošana ir ieviesta vienā no Cēsu kvartāliem. Tur sastaptie cēsnieki atzina, ka nekā sarežģīta nav.
"Ļoti labi, nesu mizas, mizu jau mums daudz, esam četri cilvēki, un kartupeļus mēs daudz lietojam."
"Izmantojam. Lielākus met tur, bet visādus tos ēdamos tur tajā maziņajā atsevišķi."
"Izmantot izmanto, bet kā nu kurš, bet tā tendence iet uz augšu, cits jautājums, kā viņi to pielieto. Un otra lieta: Cēsīm jau nav variantu, mēs taču sevi esam pieteikuši kā zaļās domāšanas pilsētu."
Vīgants ieskicēja pirmos secinājumus, ko ļāva gūt pilotprojekts: "Viens ir tas, ka apjoms ir ļoti mazs tam daudzdzīvokļu māju daudzumam, tātad ļoti maz iedzīvotāju šķiro šos bioloģiskos atkritumus. Bet tie ir gana kvalitatīvi sašķiroti, ir ļoti maz piejaukuma, kas nav bioloģiskie atkritumi, tas atkal mūs priecē."
Kopumā, kā vērtēja Kukainis, uzņēmums jaunajām prasībām ir sagatavojies: "Konteinerus esam iegādājušies, pašvaldībās šobrīd tiek izstrādāti speciāli saistošie noteikumi, lai arī pašvaldības varētu informēt savās teritorijās dzīvojošos iedzīvotājus. Mēs sāksim tā pakāpeniski, lai sabiedrībai būtu skaidrs. Janvārī, februārī mēs piedāvāsim iespēju pieteikties, tad, visticamāk, ar martu, aprīlī mēs sāksim uzstādīt šos konteinerus. Skaidrs, ka tā būs jauna pieredze ikvienam, kas varbūt radīs neizpratni.
Neizpratni varētu radīt maksas aprēķini, jo skaidrs, ja tev viena konteinera maksa ir 60% no sadzīves atkritumu cenas, tad rodas tā vēlme, maksimāli likt vairāk tajā konteinerā iekšā.
Tas ir tas, ar ko mums noteikti būs jārēķinās, ka iespējams, ka šī kvalitāte šajā konteinerā būs slikta. Ja tas tā būs, tad tas būs jākontrolē."
Vienlaikus jāturpina skaidrot iedzīvotājiem, kā pareizi šķirot bioatkritumus, lai brūnajos konteineros nenonāktu neatbilstošs saturs.
KONTEKSTS:
No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bioatkritumu šķirošana Latvijā būs obligāta. Pagaidām gan bioatkritumu šķirošana notiek kūtri un šajos konteineros nonāk arī neatbilstošs saturs.
