Nedēļas nogalē notikušajā Rīgas konferencē viesojās Polijas ārlietu ministrs, kurš šogad jau pabijis Latvijā. Tajā pašā nedēļā no ekonomikas foruma Polijā atgriezās Latvijas premjers. Pirms pāris mēnešiem Latvijā kārtējā vizītē pabija Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis. Pagājušajā gadā Poliju apmeklēja gan mūsu prezidents, gan ārlietu ministrs.
"Pēc prezidentūras Polija jūtas atbildīga par Eiropas kaimiņiem un mēs esam nonākuši atpakaļ pie ciešākām saiknēm ar veciem draugiem, piemēram, Latviju. Baltija mums ir svarīgs reģions. Mums ir kopīgas rūpes aizsardzības un enerģētikas jomās," norāda Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Arī premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") apstiprina: "Mums ir kopīgas intereses arī Eiropas Savienībā, Kohēzijas, lauksaimniecības [sfērās]. Svarīgi, lai koordinētu."
Latvijai Polija ir vistuvākais lielākais Eiropas tirgus. Sestā lielākā Eiropas Savienības (ES) ekonomika ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Kopīgi tiek veidoti arī dažādi reģionālie projekti, īpaši transporta un infrastruktūras jomās. "Kā viens piemērs - Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojums, izmantojot Inčukalna un Dobeles krātuves," norāda Dombrovskis.
Polija ir viena no enerģētiski neatkarīgākajām Eiropas valstīm. Taču gāze joprojām ir nepārcērtama saite, kas Poliju padara atkarīgu no Krievijas. Poļu centieni izbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Baltijas jūrā un gāzes vadu no Polijas uz Lietuvu var būt ieguvums arī Latvijai.
Paši poļi domā, ka viņu ceļš uz enerģētisko neatkarību slēpjas slānekļa gāzē. Pirms vairākiem gadiem poļi paziņoja, ka atrasti tik lieli slānekļa gāzes krājumi, lai pietiktu 300 gadiem. Lai gan speciālisti cerīgās aplēses samazinājuši pat par 90%, nevienā valstī šāds atklājums nav izraisījis tik lielu entuziasmu kā Polijā gan politiķu, gan iedzīvotāju vidū.
Slānekļa gāze ir poļu cerība, kas varētu glābt no Krievijas, vēl vairāk pietuvināt ASV un nostiprināt Polijas pozīcijas ES.
Ziņu aģentūras "Reuters" dati liecina, ka no vairāk nekā 1600 lielām ārvalstu kompānijām, kas darbojas Polijā, teju 400 ir vāciešu un tikai piecas krievu, pārsvarā saistītas ar enerģētiku.
Tikpat svarīgi poļiem ir nostiprināt savas pozīcijas Eiropā. Lai arī jauna dalībvalsts, būdama sestā lielākā ekonomika, Polija atļaujas teikt, ko domā. "Vācija un Francija tradicionāli ir Eiropas virzītājas, bet no jaunajām savienības valstīm - vislielākā proeiropeiskā valsts ir Polija. Poļi vēlas un atbalsta tālāku integrāciju, federālu Eiropu, un šajā sakarā būtu pašsaprotami, ja savienības kodolā - lēmēju skaitā - būtu Polija. Mēs ģenerējam eiropeisku domāšanu un vēlamies, lai eiropiešu vienotā ārējā un aizsardzības politika būtu aktīvāka," sacīja bijušas Polijas premjes Juzefs Oleksi.
Taču lai pilnvērtīgi nostiprinātos Eiropas lēmēju aprindās, poļiem trūkst eiro, un te Latvija būs labs lakmusa papīriņš. "Mēs vēlējāmies pievienoties eiro jau pagājušajā gadā, taču krīze mūs aizkavēja. Sabiedrības atbalsts eiro tagad ir krities un mums jāceļ priekšā pierādījumi. Un, ja jums veiksies, un es ceru, ka tā būs, tas būs ļoti spēcīgs arguments Polijā," atklāja Sikorskis.
Lai arī Polija pagaidām neatbilst Māstrihtas kritērijiem, tikpat svarīgs kavēklis ir sabiedrības negatīvais noskaņojums. Mazāk kā trešā daļa poļu būtu gatavi mainīt zlotu pret eiro. Lai ieviestu eiro, poļiem jāmaina konstitūcija, taču patlaban valdība nav gatava riskēt.
Arī mežsaimnieks un medību speciālists, uzņēmējs no Poznaņas Pržemeks Remi ir visai skeptisks, taču, viņaprāt, eiro ir neizbēgams. "Vienīgais lēmums, vienīgais ceļš, jo izšķiršanās starp lielāku un mazāku ļaunumu nozīmē, ka eiro ir mazākais finanšu risks. Uzņēmumi nevar uzņemties aizvien jaunus riskus, valūtu konversiju," saka uzņēmējs.
Poļi Latviju slavē par krīzes pārvarēšanu, bažīgi raugoties uz Dienvideiropas valstīm. Atšķirībā no pārējās Eiropas, Polijā ekonomiskā izaugsme neapstājās, tomēr uzņēmējs sakās krīzi jūtam uz katra soļa: "Ja vērojam IKP pieaugumu, tad tas ir viszemākais, kāds bija vērojams, inflācijas dati tiek nosaukti zemāki, lai gan tā ir augstāka. Runā par deflāciju, bet ir ekonomikas kritums, kuru mēs redzam pēc liela bezdarba līmeņa: bezdarbs ir tikpat liels, kā pirms 15 gadiem. Ir liecības, kas rāda, ka ekonomika nebūt nav tik stipra. Atliek paskatīties lielo un mazo pilsētu galvenajās ielās un praktiski uz katra soļa var redzēt uzrakstus: pārdodam, pārdodam, iznomājam... Tas liecina, ka mūsu ekonomika nav tik stipra, kā, teiksim, Vācijas ekonomika."
Ja Polijai arvien izdodas uzlabot attiecības ar Vāciju, tad jau kādu laiku samilzis konflikts ar kaimiņiem lietuviešiem. Abas valstis cīkstas par poļu alfabēta lietošanu Lietuvā, ielu plāksnītēm un izglītību poļu valodā. Tikmēr lietuvieši ietiepīgi cērt kāju pie zemes un poļi sāk draudēt pārskatīt NATO gaisa telpas patrulēšanas misiju.
Atliek cerēt, ka arvien ciešākās Polijas attiecības ar Latviju nav tikai kārtējā mācība lietuviešiem, un mūsu sadarbības potenciāls tiks pilnvērtīgi izmantots.
