ĪSUMĀ:
- Akadēmijas rektors Guntars Prānis no amata atkāpties neplāno, uzskata, ka visefektīvāk palīdzēt šajā situācijā var, paliekot amatā.
- Padome aicinās JVLMA Senātu sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par rektora atbrīvošanu no amata.
- Saistībā ar iespējamu seksuālo uzmākšanos JVLMA izskan vairāk nekā divu pasniedzēju vārdi, visi pārmetumus noraida.
- Paskaidrojumu sniegšanu rektoram apstiprina Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs un Pūšaminstrumentu katedras lektors Egils Upatnieks.
- Arī pēc notikušajām sarunām kultūras ministre atbalsta padomes aicinājumu rektoram atkāpties.
- Akadēmijas mācībspēki un darbinieki atklātā vēstulē pauduši atbalstu rektoram.
- Akadēmijas Ētikas komisija lūgusi padomei faktiskus pierādījumus, ka Prānis zinājis par seksuālo varmācību.
Rektors neatkāpjas, neskatoties uz izteikto neuzticību
Pēc tikšanās ar kultūras ministri Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis, kam vakar augstskolas padome izteikusi neuzticību, paziņoja, ka viņš no amata atkāpties neplāno.
"Es šobrīd uzskatu, ka visefektīvāk palīdzēt šajā situācijā es varu, paliekot amatā. Mans darbs saistās nepārtraukti ar dažādām konfliktu situācijām, bet neviens no viņiem nav bijis par seksuālu uzmākšanos," sacīja rektors.
Izsakot neuzticību, padome 11. martā "Panorāmai" teica, ka tā saņēmusi informāciju par to, ka rektors esot ilgstoši zinājis par seksuālo varmācību akadēmijā.
"Šajā gadījumā mēs skaidri redzējām, arī pēc tikšanās ar studentiem, ka ir pretenzijas pret to, kādā veidā notika šo lietu risināšana. Mēs redzējām minstināšanos. Un šajā brīdī padomei nebija īstenībā citas izvēles, kā tiešām pārstāvēt sabiedrības viedokli," norādīja JVLMA padomes loceklis Timurs Tomsons.
"Lai pašattīrītos, tomēr ir nepieciešama līderība. Līderība, kurai ir jānāk no pirmās dienas, nevis ceturtajā dienā jāsaņemas kādu atlaist. Bet tas ir jādara nekavējoties. Un šādu līderību mēs tā līdz galam nesaskatījām. Jo tie nodarījumi ir pārāk smagi," bilda JVLMA padomes priekšsēdētāja Helēna Demakova.
Anonīmajās anketās vairāk nekā divi vārdi
Rektors vilcināšanos noliedz. Akadēmija vērsusies policijā, viens darbinieks saņēmis disciplinārsodu un zaudējis vairākas amata pozīcijas.
Esot bijušas sarunas ar visiem anonīmajā aptaujā nosauktajiem un no viņiem pieprasīti rakstiski paskaidrojumi.
"Vakardien mēs saņēmām divus iesniegumus. Tā kā abos tika minēts viena mācībspēka vārds, tad šobrīd viņš jau ir atstādināts. Ar manu rīkojumu šis mācībspēks ir atstādināts no visa veida darba pienākumiem. Arī atstādināts bez iespējām komunicēt, kontaktēties ar studentiem," sacīja Prānis.
11. martā "Panorāmai" paskaidrojumu sniegšanu rektoram apstiprināja Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs, kurš telefonsarunā sacīja: "Es diemžēl tagad nevaru runāt. Es neko nedzirdu. Es uz ielas esmu. Vai varat atzvanīt vēlāk?"
Bet arī vēlāk sazināties neizdevās.
Paskaidrojumu sniegšanu rektoram šajā lietā "Panorāmai" sarakstē apstiprina vēl viens mācībspēks – Pūšaminstrumentu katedras lektors Egils Upatnieks.
Rektors apstiprina, ka anketās ir minēti vairāk nekā divi vārdi un visi pārmetumus noraida.
"Tajā brīdī, kad es prasīju rakstiskus paskaidrojumus, tad visos paskaidrojumos tas kategoriski tika noliegts. Un tika sacīts, ka nākamā tikšanās būs jau kopā ar advokātu," komentēja Prānis.
Resoriskā pārbaude un Senāta sēde
Valsts policijā informē, ka resorisko pārbaudi par iespējamo seksuālo vardarbību akadēmijā pašlaik veic Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde. To, vai rektors saglabās amatu, izlems Senāts.
"Arī pēc šodienas sarunām es atbalstu padomes aicinājumu rektoram atkāpties. Ministrs neatlaiž akadēmijas rektoru. Ministrs neatlaiž augstskolu rektorus. Tā ir padomes un augstskolas Senāta atbildība. Tātad tālāk šis jautājums ies uz augstskolas Senātu," preses konferencē 12. martā sacīja kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie").
Senāts šādu sēdi sasauks, taču pagaidām nav zināms, kad.
Atbalsts rektoram
Astoņi akadēmijas mācībspēki un darbinieki šorīt atklātā vēstulē pauduši atbalstu rektoram. Izteikt atbalstu bija ieradies arī viens no vēstules parakstītājiem.
"Es gribu pateikties Guntaram Prānim, kurš ir pirmais rektors, kurš ir sācis vismaz kaut ko darīt. Jo es lasu, ka daudzi to ir zinājuši akadēmijā. Un es esmu piedzīvojis trīs rektorus Mūzikas akadēmijas laikā, jūs esat pirmais, kurš ir sācis kaut ko darīt," preses konferences noslēgumā sacīja komponists Ēriks Ešenvalds.
Savukārt līdz otrdienas, 13. marta, vakaram atbalsta vēstuli Prāņa atbalstam esot parakstījuši jau 128 JVLMA studenti un 67 darbinieki, norādīja JVLMA pārstāve Paula Prauliņa.
Tikmēr JVLMA Ētikas komisijas priekšsēdētājs un akadēmiskā darba prorektors profesors Valdis Bernhofs lūdzis JVLMA padomei sniegt faktiskus pierādījumus saistībā ar JVLMA padomes paziņojumu sabiedriskajos medijos, kurā norādīts, ka Prānis ir ilgstoši zinājis par seksuālo varmācību akadēmijā, kā arī saistībā ar padomes locekļa Timura Tomsona Kultūras ministrijas preses brīfingā pausto, ka padome šobrīd ir vienīgā drošības sala studējošajiem. Ar vēstuli ir iepazīstināta arī augstskolas Senāta priekšsēdētāja profesore Ilona Meija.
Prānis ir rektors kopš 2017. gada, iesniegums policijā sekoja pēc 8. marta LTV raidījuma "Kultūršoks".
KONTEKSTS:
Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju, arī Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
Policija 11. martā ir saņēmusi iesniegumu un sākusi resorisko pārbaudi.
JVLMA padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata.
