Pacientiem ar ārstiem var nākties runāt tikai valsts valodā; tulka nodrošināšana – pacienta ziņā

Pacientiem ar savu ārstu turpmāk var nākties runāt tikai latviešu valodā. Pretējā gadījumā – pacientam ir pienākums nodrošināt tulkošanu. Grozījumus Pacientu tiesību likumā otrdien, 12. martā, atbalstīja Saeimas apakškomisijā, likuma izmaiņas sagatavojot 2. lasījumam. Jautājums kļuvis aktuāls pēdējo mēnešu laikā, kad jaunie ārsti, kuri nezina krievu valodu, no pacientiem mēdz piedzīvot agresiju. Jauno ārstu asociācija iepriekš aicināja domāt par tulkiem, kuru pakalpojumus segtu pacienti.

Pacientiem ar ārstiem var nākties runāt tikai valsts valodā; tulka nodrošināšana – pacienta ziņā
00:00 / 02:44
Lejuplādēt

18 pantu garajā Pacientu tiesību likumā vārdu "valsts valoda" patlaban nav. Taču tos plānots ieviest, nosakot, ka pacientam savu iespēju un zināšanu robežās ir pienākums valsts valodā sniegt ārstam informāciju.

Ja pacients ārstu nesaprot vai viņš nevar izstāstīt valsts valodā, pacientam ir pienākums nodrošināt tulkošanu.

To otrdien atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija, taču, kā tas dzīvē notiks, ne visiem bija skaidrs. 

"Mēs pagājušajā reizē runājām, ka iestādē ir tulks, par kuru pacients maksā. Kur viņš tagad, ievests no ielas, nodrošinās tulku? Visi jautājumi man ir no dzīves," pauda Saeimas deputāte un ārste Ingrīda Circene no "Jaunās Vienotības".

Ministrijas komentārs: "Uz šīs formas pamata ārstniecības iestādei būs iespēja nodrošināt šādu pakalpojumu."

"To tad kaut kā vajag atspoguļot. Es piekrītu – es esmu par valsts valodu, bet es esmu ārste, un stādos priekšā situācijai. Šis pants pasaka pacienta pienākumu. Kur ir pacienta tiesības?" jautāja Circene.

Piedāvājumam piekrita Latvijas Ārstu biedrībā. 

"Ļoti svarīgi, ka šeit ir pacienta pienākums nodrošināt tulkošanu. Tas nenozīmē, ka viņam, nesamaņā esot, ir jāmeklē tulks. Absolūti ne. Tiesību norma ir jātulko. Tā nav burtiski un gramatiski jāpiemēro ikvienai situācijai. Paralēli šim likumam ir vajadzīgas izmaiņas arī citos likumos par to, ka galvenajām valodām – angļu un krievu – tulkiem pamatā ir jābūt, bet tas nenozīmē, ka uz vietas jāsēž zvērinātam tulkam. Arī ar darbinieku resursu to var izmantot. Papildu darbs – papildu samaksa," norādīja veselības tiesību eksperte Ilze Vilka.

Ja ārsts pacienta runātajā valodā spēj komunicēt, tad to varēs darīt arī pēc plānotiem likuma grozījumiem – uz to norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

"Uzlikt liegumu viņiem savā starpā sarunāties valodā, ko viņi ļoti brīvi pārvalda un saprot, tādējādi tai normai būtu jāakcentē gadījumi, kad personas nevar saprasties tā iemesla dēļ, ka tas pacients nesaprot valsts valodu, un tad šī tulka pieaicināšana ir saprotama. Es šeit saskatu to ierobežojumu tīri gramatiski, ja pat viņš nav domāts pēc būtības. Manā ieskatā vismaz lielajā komisijā diskusija būtu jāatver. Būtu ļoti labi, ja jūs sniegtu tādu priekšlikumu," norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

Plānots, ka grozījumi likumā stāsies spēkā nākamā gada oktobrī. Apakškomisijas vadītāja pieļauj, ka tas var notikt arī agrāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti