Biedrības "Zemnieku saeima" rīkotā protesta akcija pirms nedēļas pulcēja lauksaimniekus daudzās Latvijas pilsētās, aptuveni 2000 zemnieku piedalījušies protestos visā Latvijā, izbraucot uz ceļiem un ielās ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem.
Mediji plaši ziņoja par protesta norisi un dažādās diskusijās analizēja zemnieku prasības valdībai. Tikmēr sociālo mediju maldinātāji saviem sekotājiem teju vienā balsī klāstīja savus – alternatīvos – faktus.
Piemēram, apgalvoja, ka protestu organizēja pati valdība.
Dezinformators Rūdolfs Brēmanis nosauca vairākus koalīcijas politiķus un teica: "Nu, lūk, un šie politiķi Latvijā, kā izskatās, izdomāja sarīkot šādu šovu."
Līdzīgi stāstīja kāds cits maldinātājs Jānis Dzenis, kurš pats kādreiz esot bijis zemnieks: "Šie pasākumi ir saskaņoti ar valdību. Es domāju, ka šie punkti (protesta akciju) tieši tāpat kā Lietuvā ir saskaņoti ar drošības dienestiem. Tas nav nekas tāds, kas var apdraudēt esošo režīmu."
Dezinformators Vladimirs Vološins kā pierādījumu valdības iesaistei minēja to, ka atšķirībā no Vācijas un Francijas Latvijā lauksaimnieki neprasa tās atkāpšanos: "Tur cilvēki izgāja un teica, viss, pietiek, valdība lai atkāpjas. Saprotat loģiku un būtību? Bet jūs izgājāt prasīt šai valdībai, lai tā maina savu politiku."
Berlīnē sabraukušie vācu zemnieki patiesi prasīja kanclera Olafa Šolca atkāpšanos, savukārt Francijā abas protestus rīkojušās lauksaimnieku organizācijas nekad tādu prasību neizvirzīja. To "Re:Check" projektam apliecināja Francijas Televīzijas faktu pārbaudītāji. Februāra sākumā abu organizāciju vadība aicināja protestus pārtraukt, jo vēlamo bija panākušas – valdība apsolīja palielināt dotācijas un atvieglot nozares regulējumu.
Vairāki dezinformatori apgalvoja, ka valstij trūkst naudas saviem zemniekiem. Brēmanis klāstīja, ka Lauku atbalsta dienesta maksājumi esot samazinājušies un mazajiem zemniekiem to nebūšot vispār.
Līdzīgi atkārtoja Dzenis: "Naudas Latvijā priekš lauksaimniecības nav. Viņa ir samazinājusies."
Finansējuma trūkstot, jo valsts visu atdodot Ukrainai. "Pateicoties Ukrainai, mēs paliekam arvien nabagāki un nabagāki," apgalvoja Dzenis.
Taču viņu stāstītais par samazināto atbalstu nav taisnība. Pēdējos gados ir augusi gan tiešo maksājumu summa, gan valsts atbalsts.
Piemēram, 2022. gadā tas bija nepilni 39 miljoni eiro, pērn 59 miljoni, bet šogad 68 miljoni eiro, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.
Tāpat šie maldinātāji apgalvo, ka arī Vācijā zemnieki protestējuši, jo valdība viņiem paredzēto naudu atdevusi Ukrainai. Tā nav. Vācijā protesti sākās, jo valdība atbalstu lauksaimniekiem ierobežoja, cenšoties lāpīt budžetā radušos caurumu pēc kāda svarīga Konstitucionālās tiesas lēmuma – tas aizliedza valdībai Covid-19 pandēmijas apkarošanai piešķirto, bet neiztērēto naudu novirzīt klimata pārmaiņu ierobežošanai, kam līdz ar to finansējums bija jāmeklē citos avotos.
Tiktāl par sociālajos medijos izplatīto dezinformāciju. Turpinājumā par "Zemnieku saeimas" līdera Jura Lazdiņa aicinājumu samazināt ierēdņu skaitu.
Viena no lauksaimnieku prasībām ir atjaunot piecu procentu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Latvijas Televīzijas raidījuma "Šodienas jautājums" vadītājs Lazdiņam jautāja, kā aizpildīt budžeta robu, kas rastos, ja PVN likmi samazinātu.
Lazdiņš atbildēja, ka viņi diskusijās par kādam atņemšanu vairs neiesaistās, un atkārtoja vecu mītu par it kā nesamērīgi lielo ierēdņu skaitu Latvijā.
"Ja valsts pārvalde nav spējīga strādāt priekš lauksaimniekiem – mums nav vidējie tiešmaksājumi, mūsu prasības netiek aizstāvētas –, tad mums nav nepieciešams tik liels ierēdņu daudzums. Latvijā ierēdņi pret vidējo Eiropā ir 26%, Eiropā ir 16%. Mēs par astoņiem procentiem pārsniedzam ierēdņu skaitu. Tad ir jādomā par valsts pārvaldes samazināšanu!" sacīja Lazdiņš.
Vai tiešām Latvijā 26% ir ierēdņi? Tā nav taisnība. Ierēdnis ir cilvēks, kas valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku, sadala finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus un kontrolē to ieviešanu. Valsts kancelejas informācija liecina, ka pērn Latvijā bija vidēji 11 000 ierēdņu jeb aptuveni 1,3% no tolaik kopējā nodarbināto skaita. Šajā ziņā Eiropas Savienībā esam 6. vietā, savukārt 15. vietā, ja ierēdņus salīdzina ar visu iedzīvotāju skaitu.
"Re:Check" noskaidroja, ka Lazdiņa informācijas avots ir kāds raksts. Taču tajā runāts nevis par ierēdņiem, bet visā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Sabiedriskajā sektorā ir nodarbināta aptuveni trešdaļa Latvijas darbaspēka, bet ierēdņi viņu vidū ir niecīga daļa. Sabiedriskajā sektorā ietilpst, piemēram, karavīri, mediķi, skolotāji, policisti, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu darbinieki. Šajā ziņā Latvija īpaši neatšķiras no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Uz jautājumu, kādēļ pirms raidījuma nav pārbaudījis informāciju, Lazdiņš projektam "Re:Check" pēc būtības neatbildēja, bet jautāja: "Tad jūs uzskatāt, ka mums ierēdņi ir optimālā daudzumā un viņi strādā valsts labā, un mēs esam plaukstošākā un zeļošāka valsts Eiropā?"
Jāpiebilst, ka gan Lazdiņa minētais Eiropas Savienības tiešmaksājumu apmērs, gan izmaiņas PVN likmēs ir politisks, nevis ierēdniecības līmenī risināms jautājums. Tiešmaksājumu sadale ir tiešā veidā saistīta ar Eiropas Savienības budžetu un tā iespējamo pārdali valstu vidū. Arī pati "Zemnieku saeima" iepriekš centusies panākt šā jautājuma virzību sarunās ar dažāda līmeņa politiķiem.
