Jaunieši saskata nepieciešamību mazināt vēlētāju vecuma slieksni, galvenokārt runājot par pašvaldību vēlēšanām, ņemot vērā citas jauniešu tiesības un pienākumus no 16 gadu vecuma. Arīdzan par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās Latvijā ierasti ir visai zema aktivitāte – tajās piedalās vien aptuveni 30% balsstiesīgo.
Taču ir piemēri arī no citām valstīm. Piemēram, Igaunija nesen paziņoja par gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās ļaut balsot no 16 gadu vecuma. Tas gan vēl neattieksies uz šovasar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču kaimiņvalstī jau no 2015. gada pašvaldību vēlēšanās var balsot no 16 gadu vecuma.
Latvijā pagaidām nav izdevies tikt tālāk par diskusiju aizmetņiem
Par vecuma sliekšņa pazemināšanu līdz 16 gadiem balsošanai pašvaldību un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās arī Latvijā runāts vairākkārt. No vienas puses, jāveicina jauniešu interese par politiskajiem procesiem un iesaisti tajos. No otras puses, bijuši jautājumi, vai jaunieši prot iedziļināties un salīdzināt politisko piedāvājumu, atsijāt populismu no jēdzīgām idejām. Taču šo jautājumu varētu uzdot par visu vecuma grupu vēlētājiem.
Arī portālā manabalss.lv ir iniciatīvas par iespēju balsot vēlēšanās no 16 gadu vecuma, bet tajās gan aktivitāte ir bijusi zema.
Latvijā pagaidām nav izdevies tikt tālāk par diskusiju aizmetņiem par iespēju balsot pašvaldību un EP vēlēšanās, jo viedokļi atšķiras gan lēmuma pieņēmēju vidū, gan pašiem jauniešiem.
Taču būtu pareizi šo sarunu turpināt, Latvijas Radio norādīja Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja Kristīne Zonberga.
"Tad arī kaut kādā mērā palielinām Eiropas Parlamenta vēlēšanu dalībnieku skaitu, jo jaunieši ir sevi apliecinājuši kā aktīvi pilsoņi, piedaloties citās līdzdalības formās. Viņi ir aktīvi arī darba vidē, tad kāpēc lai viņiem nedotu iespēju lemt par Eiropas Parlamenta sastāvu.
Tāpēc tas būtu jāliek politiskajā dienas kārtībā," uzskata Zonberga.
Pētījumi apliecinājuši, ka plašāka interese par politiskajiem procesiem manāma 12 līdz 14 gadu vecumā. Attiecīgi zemāks vecuma slieksnis dalībai vēlēšanās veicinātu iesaisti tajās.
"Arī skolām tas uzliek pienākumu vairāk stāstīt par to, kāpēc vēlēšanas ir svarīgas. Ja tiek noķerts pirmreizējais vēlētājs, tad ir lielāka iespēja, ka viņš arī turpmāk piedalīsies vēlēšanās," norādīja Lāce.
Jauniešu organizācijas atbalsta plašāku jauniešu iesaistīšanu vēlēšanās
Latvijas Jaunatnes padome apzinājusi vairāku desmitu dalīborganizāciju viedokli, un lielais vairums ir par jauniešu plašāku iesaistīšanu vēlēšanu procesā.
Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente Rota Lāce uzsvēra, ka Igaunijā pēc vēlētāju vecuma sliekšņa pazemināšanas pašvaldību vēlēšanās pieaugusi politiķu interese pievērsties jauniešu problēmām un vajadzībām – uzturēt interesi par norisēm savā pašvaldībā, uzlabot jauniešu saikni ar to.
Iespējas iesaistīties pašvaldības darbā, piemēram, var veicināt jauniešu vēlmi pēc studijām Rīgā vai citā pilsētā atgriezties savā dzimtajā pusē.
Arī Austrijā, kas ir viena no pirmajām valstīm, kas 2007. gadā pazemināja vēlēšanu vecumu, jauniešu vēlētāju aktivitāte ir pieaugusi, vienlaikus veicinot uzticību demokrātiskajiem procesiem.
Par 18 gadiem jaunāku cilvēku balsošanas paradumi liecinot, ka jauniešiem ir vēlme, zināšanas un spēja iesaistīties sarežģītās politiskās izvēlēs un ka balsošanas vecuma pazemināšana nav saistīta ar konkrētu partijas politiku.
To vajadzētu ņemt vērā arī Latvijā, uzsvēra Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente.
"Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums ik gadu palielinās, līdz ar to proporcionāli samazinās jauno vēlētāju daļa. Tā veidojas nevienlīdzība starp šīm balsstiesīgajām grupām. Paplašinot vēlētāju loku ar jaunākiem, izlīdzinās svaru pozīcijas, fokuss uz jauniem cilvēkiem.
Kur ir pieprasījums, tur arī ir piedāvājums, un viņi var saredzēt, ka var kaut ko vairāk ietekmēt," norādīja Lāce.
Vienlaikus biedrības "Attīstības platforma You+" vadītājs Andris Kāposts gan atzina, ka kopīgajā balsojumā viņa pārstāvētā biedrība bijusi pret. Atzīstot, ka vecumu dalībai vēlēšanās varētu pazemināt, tam vajag konkrētu plānu par jauniešu izglītošanu un sagatavošanu vēlēšanām. Taču šiem uzdevumiem trūkstot finansējums.
Latvijas Radio uzrunāto nevalstisko organizāciju pārstāvji kopumā ir atvērti idejai par iespēju vēlēšanās piedalīties no 16 gadu vecuma, taču šie lēmumi ir likumdevēju pusē.
Saeimā entuziasma vēlētāju vecuma sliekšņa samazināšanai nav
Par šo tematu vēl plānoju apzināt viedokļus arī Saeimā.
Saeimā entuziasmu par 16 gadus vecu jauniešu dalību vēlēšanās nemana. To kā nepiemērotu vecuma slieksni vērtē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs, viņš gan par šo jautājumu pauž personīgu viedokli.
"Nē, 16 gadu ir par agru. Kaut kur man tas žēl, bet skatos uz tiem skolēniem. Nu nav tā, ka viņi gatavi, man liekas, balsot un saprast, kuri ir tie politiķi. Cits stāsts, ka mums pašiem, politiķiem, vajadzētu tiešām vairāk runāt ar viņiem," sacīja Burovs.
Agrāk stingri pret vēlētāju vecuma sliekšņa mazināšanu iebilda "Jaunā Vienotība". Šīs frakcijas viedoklis vairs nav tik ass, tomēr šo ideju aizvien neatbalsta.
"Primāri nebūtu jāskatās uz balsošanas vecuma sliekšņa samazināšanu, bet vairāk domāt, kā piesaistīt to jauniešus, kuriem jau ir tiesības izdarīt savu izvēli vēlēšanās, pārliecināt uz tām doties. Mehāniski samazinot šo iespēju no 18 uz 16 gadiem, tas lielas izmaiņas un ietekmi uz vēlēšanām neizdarītu, jo aizvien šie jaunieši mazā skaitā dotos uz vēlēšanām," pauda frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Latvijas Jaunatnes padome par pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu vecuma sliekšņa pazemināšanu drīzumā gatavo sociālās kampaņas.
Pašlaik tikai Austrijā, Maltā un Beļģijā 16 un 17 gadus veci jaunieši var balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nacionāla līmeņa vēlēšanās no 16 gadu vecuma var piedalīties Austrijā, bet no 17 gadu vecuma – Grieķijā, lasāms oficiālajā Eiropas Savienības tīmekļa vietnē.
