ĪSUMĀ:
- VK lietderības revīzijā vērtēja, kā darbojas NBS rezerves sistēma.
- VK: Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir labvēlīgs laiks, lai rezerves sistēmu sakārtotu.
- Jāveido apmācību sistēma, kas rezerves karavīriem ļauj regulāri uzturēt militārās iemaņas.
- Jānodrošina mūsdienīga datu uzskaites sistēma, kas ļautu ātri sasniegt rezerves personālu.
- Mobilizācijas gadījumā NBS pievienotos liela daļa sabiedrības, kuras ikdiena nav saistīta ar aizsardzību.
- Civilā un militārā sektora mijiedarbība ļauj stiprināt bruņoto spēku saikni ar sabiedrību un samazināt izmaksas.
NBS rezervei nozīmīga loma aizsardzības sistēmā
VK skaidroja, ka NATO aizsardzības sistēmā dalībvalstu bruņoto spēku rezervei ir nozīmīga loma, jo neviena valsts nevar izveidot tik lielu profesionālo armiju, lai valsts apdraudējuma situācijā iztiktu bez rezerves spēkiem.
Pēc profesionālā dienesta ieviešanas 2007. gadā priekšplānā ir bijušas citas NBS attīstības prioritātes un līdz šim mērķtiecīgi soļi turpmākai rezerves sistēmas attīstībai ir izpalikuši, secinājusi VK.
Kas ir NBS rezerve?
NBS rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kas kopā ar regulārajiem spēkiem (profesionālā dienesta karavīriem) un Zemessardzi veido NBS.
NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi – rezerves karavīri un rezervisti.
- Rezerves karavīri ir tie Latvijas pilsoņi, kuriem ir militārās apmācības pieredze (atvaļinātie karavīri, bijušie zemessargi, valsts aizsardzības dienesta karavīri pēc valsts aizsardzības militārā dienesta beigšanas u.c.).
- Rezervisti ir visi Latvijas pilsoņi vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kas ir derīgi militārajam dienestam, kā arī minētajiem kritērijiem atbilstošas sievietes, kuras ir izteikušas vēlmi būt rezervistes.
Lai gan abas kategorijas atšķiras ar militāro sagatavotību un pienākumiem miera laikā, mobilizācijas gadījumā abas iesauc aktīvajā dienestā.
VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme, norādīja, ka ir svarīgi pilnveidot rezerves sistēmas darbību, izveidojot rezerves karavīriem apmācību sistēmu, kas ļautu regulāri uzturēt militārās prasmes un iemaņas, kā arī izveidojot mūsdienīgu datu uzskaiti, kas ļautu ātri un ērti sasniegt rezerves personālu jebkurā laikā.
Jaunzeme pauda, ka Valsts aizsardzības dienesta ieviešana, kuras laikā NBS pievienosies ievērojams karavīru skaits, ir labvēlīgs laiks, lai rezerves sistēmu sakārtotu.
Valsts apdraudējuma situācijās rezervistiem ir paredzēts līdzdarboties valsts aizsardzībā, tāpēc ar NBS rezervi ir jāstrādā jau miera laikā, pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu apmācot militārās prasmēs, norādīja VK. "Cilvēkresursi ir mobilizācijas būtiska sastāvdaļa, un mobilizācijas gadījumā NBS pievienotos liela daļa sabiedrības, kuras ikdiena nav saistīta ar aizsardzību," ziņojumā pēc veiktās revīzijas norādīja VK.
Jāuzlabo rezerves sastāva kvalitāte, jāpilnveido datu uzskaite
Revīzijā secināts, ka līdz šim, veidojot rezerves sistēmu, galvenokārt uzmanība pievērsta rezerves sastāva skaitliskai palielināšanai un mazāk resursu veltīts rezerves kvalitatīvajiem jautājumiem, kas ir būtiski, lai rezerve varētu sniegt ieguldījumu NBS uzdevumu izpildē.
Vienlaikus pozitīvi VK vērtēja rezervistu brīvprātīgo apmācību organizēšanu kopš 2018. gada, par ko interese īpaši pastiprinājusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanai aktīvajā dienestā ir svarīgi operatīvi iegūt precīzus datus, tāpēc nepieciešams pilnveidot un nodrošināt mūsdienīgu datu uzskaiti, kas ļautu ātri un ērti sasniegt rezerves personālu, secinājusi VK.
VK revīzijā analizētā citu valstu pieredze liecina – bruņoto spēku rezerves sistēmas attīstīšanai un rezerves personāla atjaunošanai citas valstis veic mērķtiecīgus pasākumus,
piemēram, atjaunojot obligāto iesaukšanu militārajā dienestā, plaši izmantojot pieejamās civilās prasmes un strukturējot rezerves sastāvu atbilstoši sagatavotības līmenim.
Kā piemērus VK minējusi Kanādas bruņotos spēkus, kuros ieviesta efektīva pieeja plašākai civilās sabiedrības iesaistei; Lielbritānijas bruņotos spēkus, kas izstrādājuši stratēģisku ilgtermiņa rezerves attīstības vīziju, kā arī attīstījuši komunikāciju ar sabiedrību; Lietuvu, kas izmanto īpašu pieeju rezerves personāla klasifikācijā un darbā ar aktīvo rezervi; Igauniju, kas bruņotajiem spēkiem pieejamos cilvēkresursus plāno ilgtermiņā.
Civilā un militārā sektora mijiedarbība ļauj ne tikai stiprināt bruņoto spēku saikni ar sabiedrību, bet arī samazināt izmaksas, jo NBS varētu vairāk koncentrēties uz tādu spēju attīstīšanu, kas prasa lielākus resursus un kam ir augstākas apmācību prasības, uzsvēra VK.
VK pēc revīzijas sniegusi ieteikumus, kurus ieviešot Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS izstrādās priekšlikumus rezerves attīstībai ilgtermiņā, noteiks principus visu rezerves personāla kategoriju apmācībai, kā arī izveidos mūsdienu prasībām atbilstošu rezerves personāla uzskaites sistēmu.
NBS ģenerālleitnants: VK revīzijā secināto uztveram ar lielu pietāti
NBS komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka NBS šajās VK revīzijās secināto uztver ar lielu pietāti un kā labu instrumentu, kas NBS palīdz gan ieviest dažādus pasākumus, gan arī atvieglo komunikāciju ar sabiedrību un valsts vadību, lai NBS gūtu pēc iespējas lielāku atbalstu.
Kalniņš skaidroja, ka pēc 2007. gada, kad tika likvidēts obligātais militārais dienests, Zemessardze tika uztverta kā NBS rezerve. "Pēc 2014. gada situācija mūsu domāšanā un uztverē krasi mainījās, Zemessardze tika iekļauta kā oriģinālstruktūra NBS sastāvā, līdzvērtīga regulāro spēku veidiem," sacīja Kalniņš.
Kopš tā brīža NBS sācis darboties ar rezerves sistēmu attīstību.
Kalniņš norādīja, ka šobrīd jau daudz kas rezerves sistēmas uzlabošanā ir ieviests, piemēram, kopš 2018. gada ir ieviesta "aktīvā rezerve", kurā tiek nodrošināta rezerves karavīru apmācību, ekipēšana un iekļaušana aizsardzības sistēmas ietvarā. Savukārt no 2022. gada NBS ir sācis strādāt, lai stukturētāk un efektīvāk ieviestu rezerves karavīru sistēmu. Arī skolās tiek ieviesta valsts aizsardzības mācība, norādīja Kalniņš.
