Mazpamazām kuļmašīna uzņem apgriezienus, un tad jau kā sendienās – labība tiek padota augšup, kur tā tiek ielikta kuļmašīnā, vienā galā graudi nokļūst maisos, bet otrā – kaudzē krājas salmi un pelavas.
Pirmo reizi "Jautrajā mašīntalkā" kuļmašīna "Imanta" pēc trīs gadu restaurācijas tika iedarbināta 2015. gadā, tā savulaik atradusies Rumbas pagasta "Vārpās".
"Tas ir piedzīvots, redzēts, kad tāds knariņš biju, kā kuļ un visu to; kolhozā vēl kūla ar kuļmašīnām," atceras pasākuma apmeklētājs no Kandavas Aldis Kerns.
Padures pagasta lepnums ir muižas klēts. Tā celta 18. gadsimtā un ir Latvijā vienīgā klēts ar mansarda jumtu. Tās pagalms arī pulcē "Jautrās mašīntalkas" dalībniekus.
"Tā pievienotā vērtība noteikti ir kultūras mantojums, arī tas, ka mēs varam redzēt šīs senās lietas, ka cilvēki var atbraukt apskatīt. Tāpēc arī mēs šo programmu veidojam tā, kā tas viss ir noticis. Šīs senās darbnīcas, instrumenti, garšas. Viss, kas ir bijis senos laikos," stāsta Padures kultūras darba organizators Ģirts Immers.
Un, kā jau talkā, – talcinieki arī krietni jāpamielo. Tā no ugunskura smaržo pēc ceptām siļķēm.
"Mēs liekam slapjā cepamajā papīrā, ietinam to siļķīti un liekam uz oglēm. Mūsdienu jaunatnei jau tā ir, kā ir ar tām siļķītēm, bet gados vecāki cilvēki nāk to garšu baudīt un ir priecīgi, un saka vienmēr paldies. Cits pat ir gaidījis veselu gadu, lai atnāktu šeit un uz oglēm cepto siļķi nobaudītu," atklāj "Jautrās mašīntalkas" saimniece Naira Lācīte.
Turpat līdzās vārījās klētnieka Kriša koča.
"Koča ir grūbu biezputra ar cauraudzīti. Tagad modernais variants varētu būt gruboto," skaidro "Jautrās mašīntalkas" saimniece Gunita Agriņa.
Kā ir aust, kā sašķetināt dziju, – tie bija tikai daži no senajiem arodiem, kuros varēja iemēģināt roku.
"Es pazinu vienu sievieti, viņas diemžēl vairs nav šai saulē, kam no rīta aitai bija vilna mugurā un vakarā jau bija viņai zeķes kājās. Arī tādi cilvēki ir bijuši. Es ar ratiņu strādājusi esmu tad, kad man bija 7 gadi, un tagad man ir 70 gadu. Vairāk pa vidu ne. Bet tās ir iemaņas. Tas paliek tāpat, kā braucot ar riteni, ko iemācās, tas tomēr paliek," atzīst radošās darbnīcas vadītāja Aina Salma.
Bet pasākuma apmeklētāja no Ventspils Vivita Grieze atklāj, ka grūbu biezputru mājās sen nav vārījusi, "kādreiz bērnībā, kad vecmāmiņa to vārīja, bet te var uzēst grūbu biezputru. Uz oglēm cepta siļķe, tās ir tādas lietas, ko mājās negatavo. Nu ļoti interesants tas pasākums, tāds sirsnīgs; vienreiz aizbraucām, mums ļoti patīk, kā kuļmašīna darbojas, līdz ar to mēs braucam katru gadu".
Padures pagasts allaž bijis bagāts ar prasmīgiem lauksaimniekiem. Piemēram, Latvijas teritorijā pirmā ar zirga spēku darbināma kuļmašīna jau 1670. gadā darbojās Padurē. Latvijas brīvvalsts laikā te bija divgadīgā lauksaimniecības skola.
