Reģionālo lidostu atdzimšana: Daugavpilī vēl meklē naudu, bet Liepājā jau cer uz regulāriem reisiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 1 mēneša.

 

Pavisam nesen starptautiskā lidosta "Rīga" lepni paziņoja, ka sagaidījusi savu piecdesmit miljono pasažieri. Tikmēr Latvijas reģionālās lidostas Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī vēl gaida savu atdzimšanu. 

No reģioniem simtiem kilometru līdz Rīgas lidostai

Jau ilgus gadus reģionos mītošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas lidot uz ārzemēm, nākas mērot simtu kilometru garu ceļu uz galvaspilsētu vai kādu no kaimiņvalstīm, jo regulāri pasažieru pārvadājumi no reģionālajām lidostām Latvijā nav pieejami.

Aviācijas eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka apstākļos, kad aviācijas infrastruktūras attīstībai pieejamo finanšu līdzekļu apmērs ir ļoti ierobežots, šāda situācija ir pašsaprotama: "Latvija ir relatīvi maza valsts, ja domājam par aviācijas jomu. Šādā mazā valstī iekšējos pārvadājumus organizēt nav nepieciešams, savukārt pārvadājumus no reģionālajām lidostām uz citām valstīm var organizēt, ja ir pietiekams tirgus, pietiekams pieprasījums, kādu mēs šobrīd neredzam."

Tikmēr par aviācijas nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas mājaslapā lasāms, ka nozares attīstības vārdā būtu jāveicina reģionālo lidostu attīstība. Nekādi detalizētāki plāni par to, ko tieši plānots darīt lietas labā, gan atklāti netiek. "Ja mēs skatāmies status quo kāds ir šobrīd, mums ir divas lidostas un viena vieta, kur varētu būt lidosta, kur kādreiz bija lidosta. Un tāds arī tas plāns ir – šīs lidostas ir attīstāmas ar tiem līdzekļiem, kas mums ir pieejami. Tie tiek proporcionāli, protams, arī ar pašvaldību aktivitātēm ieguldīti, un process, varētu teikt, notiek," skaidro ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks, runājot par nepieciešamību attīstīt Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī esošās reģionālās lidostas.

Pēdējos gados no Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansētie attīstības projekti skaidrojami ar vietējo pašvaldību ieinteresētību: "Šī lidostu attīstība ne Ventspilī, ne Liepājā nenotika līdzenā vietā, ar brīnumnūjiņas palīdzību. Tur bija milzīgs pašvaldību darbs, pašvaldību atbalsts, un tikai, pateicoties pašvaldību aktivitātei, tās lidostas netika izputinātas, kas nenotika tā Daugavpils gadījumā diemžēl. Tur ir ļoti daudz grēku bijušās pašvaldības rēķinā, un cerēt, ka no zila gaisa līdzenā vietā tiks uzbūvēta lidosta, nav pamata. Tur ir vajadzīgas kopīgas, koordinētas aktivitātes."

Bez ārēja finansējuma lidostu attīstība nav pa spēkam

Tikmēr Transporta un sakaru institūta prorektors Juris Kanels uzsver, ka reģionālo lidostu attīstībai jābūt valstiska mēroga projektam: "Pat vienu lidostu nevar attīstīt, ja tas jautājums tiks atstāts tikai vienai konkrētai pašvaldībai, jo viņiem ir savi mērķi, savi uzdevumi un savas problēmas, kur ieguldīt pašvaldības rīcībā esošos līdzekļus. Nekādas runas pat nevar būt, ka, ja tas būtu tikai pašvaldības projekts, šāda reģionālā aviācija varētu attīstīties. Neapšaubāmi un diemžēl, bet bez ārēja finansiāla atbalsta – vai tas būtu valsts budžeta finansējums, Eiropas struktūrfondi, vai kādi citi līdzekļi – šādu sistēmu radīt nevar."

Kanels sliecas domāt, ka reģionālā aviācija Latvijā būtu jāattīsta kompleksi un katrai reģionālajai lidostai varētu būt sava noteikta loma: "Te tie darbības profili varētu būt ļoti dažādi, ja mēs tiešām attīstītu reģionālo aviāciju Latvijā kā vienotu sistēmu, ja mēs neatstājam katras lidostas attīstības jautājumus tikai katras vietējās pašvaldības pārziņā, bet pieejam šim jautājumam kompleksi un valstiski. Tad es varu iedomāties pat, ka notiek zināma specializācija, piemēram, no Ventspils – kaut kādi īsie lidojumi pāri Baltijas jūrai uz Skandināvijas valstīm, no Liepājas – reisi uz Poliju un Vāciju, bet Daugavpils, cik es zinu tos plānus, kas viņiem bija pirms dažiem gadiem, tur bija doma par kravu apstrādes centru."

Vēl viens iemesls, kādēļ bez valsts atbalsta reģionālo lidostu darbību nav iespējams attīstīt, ir tas, ka vismaz sākumposmā tā nav iespējama bez valsts vai citām publiskām subsīdijām.

"Vietējie lidojumi ar jebkāda tipa un lieluma lidmašīnām paši par sevi vismaz sākuma periodā nebūs ekonomiski efektīvi un paši sevi nespēs atmaksāt. Lai šo problēmu risinātu, ir vajadzīgas, manuprāt, vairākas lietas – griba, nauda un zināma veiksme," piebilst Kanels.

Daugavpils lidosta - labākās perspektīvas, bet bēdīgākā situācija

Aviācijas eksperti ir pārliecināti, ka vislabākās attīstības perspektīvas būtu Daugavpils lidostai. "Ja mēs skatāmies uz reģionālajām lidostām kopumā, tad visperspektīvākā ir Daugavpils lidosta, jo tā aptver vislielāko pasažieru skaitu. Daugavpils atrodas tālāk no Rīgas un ir ar izteiktiem sakariem uz austrumu pusi. Līdz ar to, ja Daugavpilī būtu cilvēciskā kapacitāte attīstīt šo lidostu, ja būtu pieejami finanšu līdzekļi un ja normalizētos attiecības ar mūsu kaimiņvalstīm, tad Daugavpils būtu tā lidosta, kas būtu attīstāma," norāda Tālis Linkaits.

Ļoti līdzīgās domās ir arī Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs: "Lidojumiem – starptautiskiem un iekšzemes lidojumiem – uz to vietu, kur kādreiz bija Daugavpils lidlauks, esmu spējīgs noticēt. Viennozīmīgi bez liela atbalsta, bez subsīdijām tas tirgus, iespējams, tomēr spētu uzturēt pats sevi – gan vietējos lidojumus no Rīgas uz turieni, gan arī virkni reisu no ārvalstīm."

Tomēr tieši bijusī Daugavpils lidosta jeb lidlauks patlaban ir visbēdīgākajā stāvoklī. Savulaik, 1990.gados, pašvaldība to nodeva privatizācijai, bet vēlāk atpirka no cerības neattaisnojušajiem investoriem. Pirms dažiem gadiem Daugavpils pašvaldība vēlreiz mēģināja lidostu pārdot, taču, neraugoties uz publiski izskanējušajām ziņām par atsevišķu Krievijas izcelsmes investoru interesi, mēģinājums piesaistīt privātās investīcijas cieta neveiksmi.

Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis ir pārliecināts, ka lidostas neesamība ir būtisks kavēklis Daugavpils un pat visas Latgales reģiona attīstībai: "Mums ir svarīgi nodrošināt reģiona sasniedzamību ar visu Eiropu. Tā šobrīd ir lielākā mūsu reģiona attīstības problēma, kurai alternatīvu risinājumu nav."

ES skeptiska par reģionālajām lidostām

Pašvaldība meklējot iespējas finansēt jaunas lidostas būvniecību, tomēr nekādu konkrētu risinājumu tai neesot izdevies atrast, atzīst Daugavpils mērs.

"Diemžēl šobrīd sakarā ar to, ka tā nav Nacionālās attīstības plānā, Eiropas Savienības (ES) finansējumu piesaistīt šim projektam ir praktiski neiespējami. Līdz ar to mēs mēģinām atrast alternatīvus finansēšanas risinājumus – gan privāto investoru, gan pašvaldības līdzekļu piesaisti…Varbūt meklēsim kaut kādu valsts atbalstu. Tas, ko mēs gribam ar visu infrastruktūru, ar visiem drošības risinājumiem, es domāju, mēs varētu iekļauties kādos 15 miljonos eiro," stāsta Lāčplēsis.

Daugavpilij tīri neapzināti iegriezušas citas Eiropas Savienības valstis, kuras, saskaņā ar pērn publiskotu Eiropas Savienības revīzijas palātas ziņojumu, laikā no 2000. līdz 2013.gadam dažādos lidostu attīstības projektos izšķiedušas vairāk nekā ceturtdaļmiljardu eiro.

Fondu naudas ieguldīšana nelielās lidostās, kas nespēj izpildīt pašu iecerētos attīstības plānus, nebūt nav vienīgā problēma, kas konstatēta Eiropas Savienībā, zina teikt Civilās aviācijas aģentūras direktors Gorodcovs: "Eiropas Savienība vispār skeptiski skatās uz reģionālajām lidostām, jo daļa, liela daļa līdzekļu, kurus Eiropas Savienība piešķir pašvaldībām viņu vajadzībām, infrastruktūrai, tur Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka liela daļa līdzekļu, kas ir paredzēti citām vajadzībām, pārceļo zemo cenu aviokompāniju īpašnieku kabatās. Tādēļ tagad visi ļoti uzmanīgi raugās, lai šī problēma nekļūtu vēl lielāka."

Liepājas lidostā nākamgad cer uz regulāriem aviosakariem

Kamēr Daugavpils pašvaldība, kas nav paspējusi savlaicīgi tikt pie Eiropas Savienības fondu līdzekļiem lidostas attīstībai, raugās pēc citiem finansējuma avotiem, noslēgumam tuvojas Kohēzijas fonda līdzfinansētais Liepājas lidostas rekonstrukcijas projekts.

"Lidlauku vajag sertificēt atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, ko apstiprināja 2014.gadā un caur kuru vēl neviena lidosta Latvijā nav gājusi. Prasības ir pieaugušas. Paralēli rekonstrukcijai mēs arī pētām un analizējam tirgu, esam arī projektā piedalījušies, kur starptautiski eksperti ir palīdzējuši vērtēt gan pasažieru potenciālu, gan mārketinga programmas, kādas būtu nepieciešamas, lai reisus attīstītu," stāsta "Aviasabiedrība Liepāja" valdes loceklis Agris Sprūde.

Kopumā lidostas rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Sarunas ar aviokompānijām gan plānots uzsākt tikai pēc tam, kad būs pabeigta lidostas sertifikācija, tomēr plāni ir vērienīgi.

Sprūde cer, ka jau nākamgad no Liepājas varēs aizlidot gan uz Vāciju, gan uz Krieviju, gan uz Skandināviju. Liepājas lidostas vadītājs cer arī uz regulāru aviosakaru atjaunošanu ar galvaspilsētu Rīgu: "Protams, mēs te viennozīmīgi ceram uz nacionālo aviokompāniju "airBaltic", jo iekšzemes reisā lidot svešam pārvadātājam, manuprāt, būtu nedaudz ačgārni. Sarunas ar "airBaltic" noteikti būs, un mēs arī ceram uz "airBaltic" kā uz galveno pārvadātāju no Liepājas lidostas."

Tikmēr aviācijas eksperts Tālis Linkaits ir noskaņots visnotaļ skeptiski:

"Tā sauktajos treknajos gados valsts dotēja šos reisus, un bija redzams, ka ar visu dotāciju šie reisi bija ar zemu piepildījuma pakāpi. Tādā nelielā attālumā, kāds ir starp Rīgu un Liepāju, īstenot regulāros reisus nav ekonomiski pamatoti."

Eksperta ieskatā, pat vērienīgajam rekonstrukcijas projektam tuvojoties noslēgumam, nav īsti skaidrs, vai izdosies atrast kādas aviokompānijas, kas vispār gribēs attīstīt maršrutus uz un no Liepājas.

"Tur ir ļoti daudz izaicinājumu tieši Liepājas gadījumā, jo turpat blakus, 70 kilometru attālumā ir Palangas lidosta, kurai ir savs, jau nostiprināts maršrutu tīkls. Divām lidostām tik tuvā attālumā konkurēt savā starpā ir ļoti sarežģīti."

Tas, visticamāk, liecina, ka reģionālo lidostu attīstības projekti līdz šim vērtēti haotiski un, iespējams, lēmumus par to atbalstīšanu vai neatbalstīšanu vairāk ietekmējušas ieinteresēto pašvaldību vadītāju caursišanas spējas, nevis ekonomiskie apsvērumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti