"Skaistākā vieta šajā projektā – te ir manteļskurstenis, kuru mums lūdza saglabāt. Manteļskurstenī ir izveidota virtuve, kā redzam, manteļskurstenis ir atsegts, un tur spīd iekšā gaisma," stāstīja Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna. Viņa uzsvēra, ka centušies saglabāt vēsturiskās vērtības centra ēkās. Pati gan atceras, ka ar zināmu neticību skatījusies uz vietu, kur tagad jau izveidoti mūsdienīgi un mājīgi namiņi, kur dzīvot bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē.
"Izskatījās briesmīgi. Mūra mājai bija tikai sienas, nekā vairāk nebija. Koka mājai, kas ir ļoti veca, apkārt bija drupas. Kad es to "bedri" ieraudzīju, tiešām neticēju, ka te būs kaut kas tik skaisti kā šobrīd," sacīja Lapskalna.
Ventspils domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Kaspars Vitenbergs uzsvēra, ka
ieguvumi šim projektam ir vairāki, – vieta sociālajiem pakalpojumiem un vienlaikus ir sakārtota degradēta vieta pilsētas vēsturiskajā centrā.
"Šis ir viens no projektiem, ko mēs realizējam vecpilsētā. Tāds, piemērām, ir arī Digitālās transformācijas centrs. Kā pašvaldība vēlamies, lai vecpilsētā saglabātos dzīvīgums, cilvēku aprite un ēkas atjaunot šodienas izpratnē no būvniecības tehniskā viedokļa," pauda Vitenbergs.
Bērnu sociālās aprūpes centrs "Namiņš" iekārtots mājīgi un pārdomāti, stāstīja Ventspils Sociālā dienesta vadītāja.
Pie telpu durvīm redzamas latvju zīmes. Kāpēc tā, stāstīja Lapskalna: "Ir vēsturiskas mājas, tāpēc izdomājām, ka būs ar latvju zīmēm. Visām istabām ir latvju zīmes. Tādā veidā mēs mēģināsim stāstīt pat latviskumu un patriotismu. Nav nekāds noslēpums, ka mums pārsvarā ir romu tautības bērni, līdz ar to mēs gribētu, lai visi vienoti veidojam latvisku vidi."
Arī Ventspils bērnu sociālās aprūpe centra "Namiņš" vadītāja un sociālā darbiniece Dace Šaule stāstīja par ikdienu un ieguvumiem: "Te ir dzīvojamā istaba, kas vieno mūs visus. Mums ir liels ēdamgalds, kur visi brokastojam, pusdienojam, vakariņojam, – kā kuram sanāk skolas laikā; arī televizors vieno. Esam ieguvuši divas mājas ar pagalmu – telpu, kur būt. Gaidām vasaru, kad varēsim pavadīt laiku ārpusē."
Šaule minēja faktu, ka ēkas atrodas pilsētas centrā, nevis kaut kur ārpus pilsētas, kur nav iespējams tik daudz socializēties, taču svarīgākais ir mājas un ģimenes sajūtas radīšana.
"Tas ir jauns pakalpojums – ģimeniskai videi pietuvināts. Mēs, kā jau ģimenē, kopā gatavojam, mēģinām, vismaz to veicinām. Kopā uzkopjam telpas, rūpējamies, lai vide būtu tīra un novērtētu to, kas mums ir dots," pauda "Namiņa" vadītāja.
Un atšķirība ir, to sarunā ar Latvijas Radio atklāja viens no centra iemītniekiem Šanars Zavickis. Viņš stāstīja, ka šobrīd pašiem vairāk jāuzņemas rūpes gan par savu mājokli, gan par to, kas notiek virtuvē. Par to liecina arī zīmītes uz ledusskapja, kad jāiznes, piemēram, šķirotie atkritumi.
"Man šķiet, ka mēs šeit visi esam tuvāk un mājīgāk nekā tur, iepriekš. Tur bija vairāk brīvības, bet šeit, ja, piemēram, kaut ko nenotīri, tad visiem jācieš. Tur bija auklītes, kas aiz tevis satīra. Tagad viss jādara pašam, – ja gribi ēst, tad jāsaprot, ka pašam arī jāpagatavo," sacīja Zavickis.
Kurzemē līdzīgi projekti, kas ļauj mainīt stereotipus par bērnunamiem, īstenoti arī Liepājā. Arī nākamajā plānošanas periodā Latvijā turpinās attīstīt sociālos pakalpojumus, uzsvēra Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
"Visā Latvijā palēnām iet uz beigām šis iepriekšējā perioda deinstitucionalizācijas projekts. Lielā daļā pilsētu, tagad arī Ventspilī, tiek atvērtas pakalpojumu sniegšanas vietas gan bērniem, gan cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tagad tieši atklājam ģimeniskai videi pietuvinātu māju Ventspils bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Līdzīgas pakalpojumu vietas ir arī citviet Latvijā," atzīmēja Alliks.
Gandarīta par īstenoto projektu Ventspilī ir bijušā bērnunama vadītāja Mārīte Laipniece, kura bērnunamā strādājusi jau no 90. gadu sākuma.
"Bija nepieciešams katrā pašvaldībā izveidot bērnu aprūpes iestādi. Mēs tad sākām strādāt ar padsmit bērniem, taču skaits izauga līdz pat 45. Mana mūža sapnis ir bijis par šādu iestādi, gribējām jau tad radīt vidi bērnam, kur viņš var būt pats," sacīja Laipniece.
Deinstitucionalizācijas pasākumu izmaksas Ventspilī kopumā sasniedz 1,9 miljonus eiro, no tiem 866 tūkstoši eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, kā arī pašvaldības un valsts budžeta līdzekļi. Patlaban centrā "Namiņs", kas atrodas Ventspilī, dzīvo septiņi bērni, taču abās mājās kopā var uzņemt 12 bērnus. Katrā mājā strādā piecas sociālās audzinātājas.
Ventspilī ēkās Skroderu ielā 13 un 13A ir izveidoti divi dzīvokļi, kuros katrā turpmāk līdz pilngadības sasniegšanai dzīvos ne vairāk kā seši bez vecāku gādības palikuši bērni, kuriem līdz šim ir tikusi nodrošināta aprūpe bērnu sociālās aprūpes namā "Selga" Pērkoņu ielā 21.
