Vēl pirms Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī populistu partiju pārstāvji un dezinformatori maldināja par vēlēšanu rezultātu viltošanu un apšaubīja Saeimas vēlēšanu drošību. Tagad, pēc rezultātu apkopošanas, sociālajos medijos atkal parādījusies virkne ierakstu ar aizdomām par vēlēšanu viltošanu. Piemēram, divi tūkstoši lietotāju dalījušies ar kādas anonīmas lietotājas 2. oktobrī "Facebook" publicētu ierakstu: "Nu tak nositat mani, nevar būt tauta tik dumja, lai vēlreiz ievēlētu šo murgu!!! Te kaut kas nav tīrs…."
Par vēlēšanu rezultātiem savā "Facebook" profilā publicētā video runājis arī Rūdolfs Brēmanis, kas vēlēšanās startēja no partijas "Katram un katrai" saraksta un jau pirms 14. Saeimas vēlēšanām maldināja par to viltošanu. Viņš 2. oktobrī "Facebook" tiešraidē stāstīja, ka vēlēšanas esot viltotas nedaudz: "Protams, mēs kā jau sazvērnieki varam apsvērt, ka kaut ko pieviltoja klāt, bet tomēr ar šo aizrauties nevajadzētu, jo to droši vien darīja nedaudz. Pāris procentiņus šurpu turpu (..) "Attīstībai/Par!" nemēdz būt tik precīzi – uz 4,9 nobalso. Tā nemēdz būt."
Brēmanim nav taisnība, ka "tā nemēdz būt". Tā jau ir noticis iepriekš 8. Saeimas vēlēšanās, kad, iegūsot 4,9% vēlētāju atbalstu, parlamentā neiekļuva partija "Latvijas ceļš". Brēmanis arī lēsa, ka viņa pārstāvētā partija varēja iegūt 5% vai 6%: "Es nedomāju, ka ir kardināli un drastiski viltotas šīs vēlēšanas. Nedaudz jā, protams. Es domāju, ja "Attīstībai/Par!" netiks, tas būs piemērs, kā viņus aizbīdīja. Iespējams, mūsu partija bija 5% vai 6%, bet tas tad droši vien arī ir viss."
Savā video Brēmanis nekādus pierādījumus apgalvojumiem par nedaudz viltotām vēlēšanām nesniedza.
Jāpiebilst, ka 5% sasniegšanai šajās vēlēšanās bija vajadzīgi vairāk nekā 45 tūkstoši balsu, bet "Katram un katrai" saņēma tikai 33,6 tūkstošus (3,76%). Tātad būtu bijis jāvilto ap 11 tūkstošiem balsu. Šādu liecību nav. Partija nav apstrīdējusi vēlēšanu rezultātus, arī tās līderis Aldis Gobzems pēc vēlēšanām izteicies, ka "vēlēšanas lielos vilcienos bija godīgas – būsim godīgi pret sevi".
Citi lietotāji tāpat bez jebkādiem pierādījumiem jau pavisam tieši dienu pēc vēlēšanām apgalvoja, ka tās ir nopirktas. Piemēram, dezinformators Jānis Pļaviņš. Viņš kandidēja vēlēšanās no Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā", bet Saeimā netika ievēlēts.
Pļaviņš rakstīja: "Pirms 4 gadiem protesta balsojums bija 30%. Šodien, krīžu epicentrā – tikai 12%. Tas nav iespējams. Vēlēšanas ir nopirktas."
Jāņem vērā, ka šogad vēlēšanās startēja vairāk sarakstu – 19 – salīdzinājumā ar 16 sarakstiem 13. Saeimas vēlēšanās. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija viena ļoti redzama un sociālajos medijos aktīva pret valdību asi noskaņota partija, proti, "KPV LV", līdz ar to "protesta balsojums" bija monolītāks. Šogad šādu partiju, kas izvērsa plašas kampaņas sociālajos medijos, bija vairāk, līdz ar to "protesta vēlētāju" balsis arī vairāk sadalījās un vairāk palika zem iekļūšanai Saeimā nepieciešamās 5% barjeras. Tas redzams, salīdzinot CVK vietnē publicētos abu vēlēšanu rezultātus.
Arī kāda cita "Facebook" lietotāja 2. oktobrī rakstīja līdzīgi: "Man tikai viens sakāms: #nozagtasvēlēšanas #falširezultāti Mani tas nepārsteidz!"
Taču arī šiem apgalvojumiem nav pierādījumu. CVK pārstāve Laura Krastiņa uzsvēra, ka runām par vēlēšanu viltošanu šobrīd nav pamata. Viņa norādīja, ka Latvijā elektroniski notiek tikai balsu apkopošana, nevis skaitīšana: "Visu ir iespējams pārbaudīt, visam ir iespējams izsekot, ir vēlēšanu gaitas žurnāls, kur viss tiek atzīmēts – cik vēlēšanu aplokšņu ir bijušas, cik ir derīgas, nederīgas, viss tiek stingri atzīmēts. Un šādām runām par to, ka kaut kas kaut ko ir viltojis, – tam nav pamata šobrīd".
Pēc Krastiņas teiktā, līdz 3. oktobrim neviens vēlēšanu rezultātus nav apstrīdējis. Tāpat CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa iepriekš norādīja, ka nav saņemtas vēlēšanu rezultātus ietekmējošas sūdzības.
Šaubīties par vēlēšanu godīgumu vedina arī dezinformators Valentīns Jeremejevs. Viņš citstarp apgalvo: "Viens novērotājs man tikko teica, ka 60% no balsis bija atdotas uz glabāšanu pirmajās 4 dienās. Taisiet secinājumu."
Tā nav taisnība. Pēc CVK datiem, lielākā daļa vēlētāju balsoja vēlēšanu dienā, 1. oktobrī, nevis iepriekšējās dienās. Cilvēki, kuri vēlēšanu dienā nevarēja atnākt nobalsot, varēja to darīt trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Balsi glabāšanā iepriekš nodeva 63 342 jeb 4,11% no balsstiesīgajiem. Savukārt kopumā vēlēšanās piedalījās 916 594 jeb 59,43% balsstiesīgo, liecina CVK informācija.
VDD norādīja, ka vēlēšanas aizvadītas mierīgi. Dienestā skaidroja: "VDD nav identificējis prettiesiskas personu darbības, kuru mērķis būtu vēlētāju brīvas izvēles un vēlēšanu rezultātu ietekmēšana. Tāpat ne priekšvēlēšanu periodā, ne vēlēšanu dienā VDD nekonstatēja Latvijai nedraudzīgu ārvalstu mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu norisi vai rezultātus atbilstoši to ārpolitiskajām interesēm."
Dienestā informēja, ka kopumā tas līdz šim ieguvis apmēram 70 signālus par iespējamiem pārkāpumiem, no kuriem vairāk nekā 20 fiksēti pirmsvēlēšanu periodā, ap 40 – vēlēšanu dienā, savukārt atsevišķi saņemti arī pēc vēlēšanām. Lielākā daļa no ziņām bija citu uzraugošo iestāžu kompetencē. Galvenokārt gūta informācija par organizatoriskām nepilnībām konkrētos vēlēšanu iecirkņos, ko sadarbībā ar attiecīgo iecirkņu komisijām nekavējoties novērsa, tāpat dienests ieguva ziņas par aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, ko nosūtīja atbildīgajām institūcijām tālākai izvērtēšanai.
No visiem saņemtajiem signāliem nepilni 30 bija VDD kompetencē. Lielākoties tā bijusi informācija par vēlētāju izvēles iespējamu prettiesisku ietekmēšanu, tāpat dažos gadījumos – par iespējamu balsu pirkšanu, skaidroja VDD. Lielāko daļu saņemtās informācijas VDD jau pārbaudījis, taču neguva apstiprinājumu prettiesiskām darbībām. Līdz šim VDD arī nav uzsācis nevienu kriminālprocesu par iespējamām prettiesiskām darbībām saistībā ar šīm vēlēšanām. Vienlaikus atsevišķu iegūto signālu pārbaudes aizvien turpinās, skaidroja VDD.
Kāds cits "Facebook" lietotājs publicējis fotogrāfiju ar "Jaunās Vienotības" Rīgas vēlēšanu apgabala biļetenu un pauda izbrīnu, ka tajā nav redzams premjerministrs Krišjānis Kariņš. Autors vedina domāt, ka "Facebook" dzēš ierakstus, lai slēptu šo informāciju: "Un šito tagad dzēš ārā atspērušies. Atrodi Kariņu – tas saucas."
Ar ierakstu dalījušies 300 lietotāji, bet ar līdzīgu ziņu krievu valodā – vairāk nekā pieci tūkstoši. Kariņš nav redzams Rīgas sarakstā tāpēc, ka viņš kandidēja Vidzemē. Ja cilvēks balsoja kādā Vidzemes vēlēšanu iecirknī, viņš saņēma "Jaunās Vienotības" biļetenu, kurā Kariņš bija pirmais sarakstā. To, kurā vēlēšanu apgabalā startēja kurš kandidāts, var apskatīt CVK vietnē.
Sakarā ar apgalvojumiem sociālajos medijos par 14. Saeimas vēlēšanu viltošanu VDD norādīja, ka šobrīd prettiesiskas darbības šajās Saeimas vēlēšanās nav konstatējis.
