Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: Kāds ir valsts ilgtermiņa plāns lauku reģionu attīstībā?

Krustpunktā

Krustpunktā: Kariņš veidos jaunu valdību; Zemgalē likvidē vētras sekas

Krustpunktā VIP intervija: NMPD vadītāja Liene Cipule

Cipule par postošo vētru: Jāpriecājas, ka nebija vairāk cietušo, un jāstiprina gatavība dabas kataklizmām

Pēc postošās vētras, kas Latvijā piedzīvota šonedēļ, jāpriecājas, ka cietušo nebija vēl vairāk. Un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) nākotnē būs jāstiprina gatavība dabas kataklizmām, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja NMPD vadītāja Liene Cipule.

"Krustpunktā" podkāstā:

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Šonedēļ piedzīvotā postošā vētra bija Latvijā kaut kas neredzēts, un ir jāpriecājas, ka cietušo nebija vairāk. "Jo katra atlūza, katrs [lūzušais] koks potenciāli var radīt draudus dzīvībai," sacīja Cipule.

Viņa arī atklāja, ka vētrā gāja bojā NMPD darbinieces tētis. "Ļoti emocionāli smags gadījums dienestā strādājošajiem, mūsu darbiniecei," sacīja Cipule.

Kopumā pirmdien, 7. augustā, NMPD izpildīja gandrīz 1000 izsaukumu, un problēmas radīja ne tikai vējš un lietus, bet arī elektrības traucējumi. Šādiem gadījumiem gan ir izveidots rīcības plāns. Ja elektrības pārrāvums ir lokāls, NMPD darbinieki pāriet uz rāciju sakariem. Bet, ja pārrāvums ir ilgāks, gatavībā ir arī elektrības ģeneratori.

Lai gan dabas kataklizmas nav NMPD risku novērtējuma visaugstākajā pozīcijā, Cipule atzina – gatavības stiprināšana arī šādiem izaicinājumiem noteikti ir dienesta nākotne.

Jāpiebilst, ka veselības aprūpes sistēmā visvairāk gatavojas potenciālām pandēmijām nākotnē.

"Protams, situācijām, kas var būt saistītas ar daudz cietušajiem, tostarp šāda veida notikumi, ir speciāls algoritms un speciālas kārtības, kā mēs tam gatavojamies. Un arvien vairāk mēs runājam par šo gatavību.

Ja iepriekš visus vairāk interesēja, tad pašlaik visiem ir skaidrs, ka dienestiem ir jāgatavojas arī nopietniem izaicinājumiem.

Tostarp mēs runājam arī par militārām, radioaktivitātes ietekmes lietām," skaidroja Cipule.

KONTEKSTS:

Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērkona negaisa dēļ saņēmis aptuveni 300–330 izsaukumu. Tiek ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.

Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti