ĪSUMĀ:
- Pēdējā konkursā atbalstīti 14 no iesniegtajiem 37 projektiem.
- Kopējais finansējums ir 179 129 eiro, un tas nav mainījies vairākus gadus.
- Pieteikumu skaits mainās gadu no gada, pērn tie bija 25, aizpērn – 45 pieteikumi un konkurence sīvāka.
- SIF: Tas, ka kādam netiek piešķirts finansējums, nenozīmē, ka projekts slikts.
- Diasporas pārstāvis: lai saņemtu apstiprinājumu, ir jāizpilda ļoti precīzi kritēriji.
Konkursu programma "Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam" ar mērķi veicināt diasporas pilsonisko līdzdalību un stiprināt saikni ar Latviju, tiks īstenota Latvijā, Eiropā un citviet pasaulē. Šoreiz atbalstīti 14 no iesniegtajiem 37 projektiem. Finansējums 179 129 eiro apmērā nu jau vairākus gadus nav mainījies, un ir skaidrs, ka visiem ar šo naudu nepietiks. SIF pārstāvis Reinis Lasmanis skaidroja: "Interese ir liela. Uz vienu vietu pretendēja divi projekti. Pieteikumiem nav ģeogrāfiska ierobežojuma, tos var iesniegt no visas pasaules, tostarp arī Latvijas, galvenais, lai tiktu vecināta diasporas saiknes ar Latviju saglabāšana. Arvien aktuālāks kļūst reemigrācijas veicināšanas jautājums."
Zinot, ka maksimālā summa, kam viens projekts var pieteikties, ir 15 tūkstoši eiro, tad, protams, lielākā daļa projektu pieteicēju arī mērķēja uz maksimumu. Kā skaidroja SIF pārstāvis, lielāka iespēja apmierināt pēc iespējas vairāk gribētāju būtu tad, ja prasītās summas būtu mazākas, bet prioritāte ir, lai konkurss būtu atklāts un process caurspīdīgs. To, vai projekts izpildījis visus šos kritērijus, vērtē un verdiktu sniedz, SIF pārstāvja vārdiem runājot, – "kompakta un kompetenta žūrija piecu cilvēku sastāvā." Žūrijā ir pa vienam pārstāvim no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nevalstisko sektoru pārstāvošajiem locekļiem, Diasporas konsultatīvās padomes nevalstisko sektoru pārstāvošajiem locekļiem.
Jautāts par to, cik kaismīgas diskusijas bijušas, lemjot par projektiem, ko apstiprināt, SIF pārstāvis izvairīgi atbildēja, sakot, ka diskusijas bijušas gana aktīvas un diemžēl aiz porta palikuši arī labi un spēcīgi projekti, jo pieteikumu bijis vairāk nekā finansējuma.
Lasmanis norādīja: "Ja no 37 varam kādus 7–8 projektus uzreiz atsijāt kvalitātes neatbilstības dēļ, tad visi pārējie ir kvalitatīvi projekti, un tas, ka kādam netiek piešķirts finansējums, nenozīmē, ka projekts slikts, vienkārši kopējais finansējums varētu būt lielāks."
Pieteikumu skaits mainās gadu no gada, pērn tie bija 25, aizpērn – 45 pieteikumi un konkurence sīvāka. Tāpēc viens no galvenajiem mērķiem, pie kā vajadzētu strādāt – finansējuma palielināšana šai programmai, lai labie projekti nepaliktu bešā. SIF pārstāvis skaidroja, ka ir jau bijušas sarunas ar Ārlietu un Kultūras ministrijām, par to, kā finansējumu palielināt.
Savukārt Skaidrīte Aguļēviča, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde, skaidroja, ka Austrālija ir pavisam bēdīga, jo viņu projekts netika atbalstīts, "sakot paldies" visiem, kas, projektu vērtējot, nolika to malā. Viņa uzsvēra, ka tās nav beigas, tas ir sākums kaut kam citam: "Šī gada projekts bija turpinājums tām prioritātēm, ko bijām izvirzījuši pērn. Mums pagājušā gada projekts bija ļoti veiksmīgs. Mērķis bija pacelt vietējo sabiedrību, iekustināt vietējās biedrības pēc kovida pandēmijas pauzes. Pateicoties SIF projekta finansējumam, pagājušais gads bija ļoti veiksmīgs – esam "atdzīvinājuši" Jaunzēlandi, tur darbojas skola, iesaistās jaunatne. Kur nošāvām greizi šogad? Neesmu vēl analizējusi, bet man personīgi šķiet, ka pie vainas būs kāds sīkums, kādam kaut kas nepatika. Projekts bija vērtīgs, mums ļoti vērtīgs, mums tas būtu ļoti palīdzējis arī tad, ja nebūtu piešķirta visa prasītā summa, bet tikai daļa. Mēs varbūt mainītu prioritātes, taktiku, bet vismaz darbs neapstātos pavisam. Turklāt Jaunzēlandei atteikti divi projekti Ārlietu ministrijā, līdz ar to Jaunzēlande vispār palikusi bez projektu naudas. Tikmēr mums pašiem nav iespējas viņus finansēt lielākiem projektiem."
Par to, kā tad tikt pie projekta atbalsta, raidījumā izskanēja padoms no Induļa Bērziņa, "latviesi.com" valdes priekšsēdētāja, jo viņu iesniegtais projekts guvis atbalstu un ticis pie prasītajiem 15 tūkstošiem eiro. Viņš atsaucās uz gadu gaitā sakrāto pieredzi, kā uzrakstīt projektu tā, lai tas būtu pasniegts atbilstoši projekta kritērijiem. Tāpat viņš pieredzējis gadījumus, kad līdz apstiprinājumam trūkst puspunkta.
"Ir ļoti precīzi kritēriji, precīzas darbības jāizpilda, jo, ja neesi spējīgs uzrakstīt tā, lai vari kvalitatīvi atskaitīties, tad nav brīnums, ka neapstiprina. Es nerunāju par neapstiprinātiem projektiem šogad, runāju par savu pieredzi. Mēs, "latviesi.com", izgāzāmies tāpēc, ka nespējām pareizi uzrakstīt projektu. Bet pareizi uzrakstīts projekts ļaus pareizi atskaitīties. Atskaites nesagādās galvassāpes, viņš skaidroja.
Tikmēr Skaidrīte Aguļēviča piebilda, ka, plānojot turpmākos projektus, lieti noderētu ne tikai projektu rakstiskās daļas izskatīšana, bet arī mutiskas pārrunas, jo, iespējams, kāds no tālās diasporas nav tik veikls valodā, rakstot projektu, tad saruna būtu labs atbalsts, aizstāvot savu projektu. Tiesa, SIF pārstāvis norādīja, ka pastāv iespēja mutiskai iztaujāšanai, ja vērtēšanas komisijai tas šķiet nepieciešams, bet līdz šim tas nav izmantots.
Runājot par atbalstītiem projektiem, tad tos īstenos Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvniecība, biedrība "Eiropas Latviešu apvienība" (ELA), Eiropas latviešu jauniešu biedrība "Eiropas Jaunieši", biedrība "latviesi.com", Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā, muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē", Pasaules Latviešu amatieru teātru savienība, biedrība "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai", biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā", kā arī Latviešu–somu ģimeņu biedrība "Laivas" un Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrība.
Tiks stiprināta diasporas nevaldības organizāciju (NVO) kapacitāte un interešu pārstāvniecība, uzņēmēju, zinātnieku un citu nozaru speciālistu sadarbības stiprināšana ar Latviju, kā arī reemigrantu kopienas stiprināšana, pašorganizēšanās un zināšanu pārnese Latvijai. Iesniegtie projekti dos iespēju arī jauniešu un jaunu biedru piesaistei diasporas kopienām un Pasaules latviešu jauniešu foruma rīkošanai, turpināsies darbs arī pie "latviesi.com" un speciāli diasporas skolām nepieciešamu mācību materiālu e-kataloga un e-meklētāja "Sietiņš" platformu pilnveides. Atzīmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150. jubileju, muzejs "Latvieši pasaulē" rīkos izstādi "Uzvilkt Latviju" par latviešu tautastērpiem pasaulē, kurai būs pieejama arī pilnvērtīga digitālā versija.
Bet kopējā sajūta visiem, – gan tiem, kuri tika pie naudas, gan tiem, kam tagad jālauza galva, kā nemest plinti krūmos, – ir jāpalielina SIF finansējums diasporas projektiem.
