"Kā lai pasaka, lai manas frāzes nevar pēc tam iesūdzēt. Man personīgi ir aizdomas par apzinātu rīcību [Rēzeknes valstspilsētas] novešanai līdz bankrotam," intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
"Izdevumi nesakrīt ar ieņēmumiem. Droši vien bija doma, ka pēc tam naudu dabūsim no valsts. Protams, var budžetā paredzēt ar virtuāliem solījumiem, bet 8,5 miljoni ir pārāk liela summa," norādīja Burovs un uzsvēra, ka situācija, kādā nonākusi Rēzekne, nav pieņemama.
Burovs rosina izvērtēt iespēju grozīt likumu, lai paredzētu kriminālatbildību arī pašvaldības amatpersonām par vietvaras novešanu līdz maksātnespējai. Viņaprāt, atbildība par šādu situāciju jāuzņemas ne vien domes vadībai un deputātiem, kas balso par pašvaldības budžetu, bet arī amatpersonām, kas to sagatavo, paraksta un "uzliek zīmogu".
Vienlaikus viņš atzina, ka valsts varēja rīkoties aktīvāk, jo jau vasarā bija skaidrs, ka Rēzeknē ir problēmas. Taču patiesā aina Rēzeknē nav skaidri zināma, un, iespējams, tā ir vēl sliktāka.
Rēzeknes pašvaldībai līdz 22. janvārim jāiesniedz sabalansēts budžeta projekts, ko vērtēs arī Saeimas atbildīgajā komisijā. "Skaidrs, ka valstij vajadzētu dot aizdevumu Rēzeknes pašvaldībai uz vairākiem gadiem. Tie nav pieci, bet 15–20 gadi. Skaidrs, ka turpmākā dzīve Rēzeknē būs ļoti ierobežota attīstības nozīmē," norādīja Burovs.
Viņaprāt, ir divi iespējamie varianti – finanšu stabilizācijas process, iespējams, piesaistot arī kādu no starptautiskām auditorkompānijām, vai arī atstādināt Rēzeknes domi. Taču Burovs pieļāva, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā pie varas varētu atgriezties līdzšinējā vadība.
"Rēzeknes pašvaldībai pietrūkst valstiskuma, kas ir arī saimnieciska rīcība," rezumēja Burovs.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības un Publisko izdevumu un revīzijas komisiju kopsēdē trešdien, 10.janvārī, deputāti aicināja Tieslietu ministriju trīs mēnešu laikā pārskatīt likumus, izvērtējot iespēju noteikt kriminālatbildību arī pašvaldību amatpersonām par vietvaras novešanu līdz maksātnespējai, informēja Saeimas Preses dienests.
Pašlaik ir paredzēta atbildība par uzņēmumu ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai, kamēr pašvaldībā šādas atbildības nav.
Komisijas arī aicina Valsts kontroli nosūtīt veikto revīziju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Ģenerālprokuratūrai, kā arī KNAB sniegt informāciju deputātiem par progresu sāktajā pārbaudē par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.
Tāpat deputāti rosināja Finanšu ministrijai, sākot finanšu stabilizācijas procesu Rēzeknes pašvaldībā, izskatīt iespēju piesaistīt starptautisku auditorkompāniju, ja pēc 22.janvāra Rēzeknes dome nebūs sagatavojusi sabalansētu šī gada budžeta projektu.
Pašvaldības komisija pagaidām neizskata iespēju rosināt Rēzeknes pašvaldības atlaišanu, jo nebūtu pareizi, ka cilvēki, kuri noveduši domi līdz maksātnespējai, paietu malā un ārkārtas vēlēšanās tiktu ievēlēti atkal.
Pēc Rēzeknes pašvaldības budžeta pieņemšanas Saeimas komisija tiksies ar pašvaldības deputātiem.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Rēzeknei ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības. Turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi trīs mēnešiem 8,68 miljonu apmērā.
