Iecavnieki stāsta, ka elektrība pazuda neilgi pēc plkst.19 un atjaunota tika pēc 13 stundām.
"Man ledusskapis, telefons jālādē. Ā, un, protams, ūdens uzreiz nav. Saprotiet – ja nav elektrības, tad ūdens arī uzreiz nenāk," pastāstīja Iecavas iedzīvotāja Margarita.
Trešdien elektriķi turpināja darbu.
Iecava nebūt nav vienīgā vieta, kur saskārās ar elektrības piegādes traucējumiem. Cilvēki ziņoja no dažādiem Latvijas novadiem, un dažviet viņi pat stundām ilgi palika bez elektrības.
Iedzīvotāji sociālajos tīklos steidza ziņot ar elektrības pārrāvumiem:
"Cēsīs raustās elektrība visu vakaru."
"Un tikko visos Limbažos pazuda elektrība."
"Gulbenē arī nav elektrības. Radiatori vēsi."
"Ādažos pa nakti pazuda elektrība, Berģos raustās, Berģu "Depo" bez elektrības."
"Elektrība būs teleportējusies uz "Vivi" vilcieniem."
Bauskā elektrība pazuda trešdien. Pašvaldība ziņo, ka slēgtas pamatskola, 2. vidusskola un divi bērnudārzi. Slimnīcā tika ieslēgts ģenerators, atsevišķi plānveida pakalpojumi tika atcelti.
Uzņēmums "Sadales tīkls" uzsvēra – šī esot izņēmuma reize. Pie vainas lielais sals un straujā temperatūras kāpšana.
"Slēgtās transformatoru ēkās veidojas kondensāts. Tas pat nav katra gada jautājums. Tik strauji tas parasti nenotiek. Tās izmaiņas tomēr ir nedaudz lēzenākas," skaidroja AS "Sadales tīkls" tīkla pārvaldības direktors Armands Staltmanis.
Bet vai tas ir normāli, ka vairākiem tūkstošiem mājsaimniecību nav elektrības stundām ilgi? "Sadales tīkls" pauda, ka grūti konstatēt, kur tieši apakšstacijā izveidojies kondensāts. Tiek pārbaudītas visas metāla virsmas."Ja ir sabojājies kabelis, pie kura ir tieši pieslēgtas tavējās uzskaites, tad, kamēr šo kabeli nesataisi, tikmēr neko citu nevar izdarīt," pauda Staltmanis.
LTV lūdza komentāru Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas institūtā. Tur norādīja, ka visbiežāk šādas problēmas veidojas apakšstacijās, kuras būvētas padomju laikos. "Vecajās ķieģeļu divstāvīgajās apakšstacijās vairāk, šādās modernajās kompaktajās tas arī var būt, bet mazāk," norādīja RTU Enerģētikas institūta asociētā profesore Laila Zemīte.
Viņa apliecināja – jā, temperatūras maiņa, visticamāk, ir cēlonis elektrības atslēgumiem daudzos gadījumos. "Veidojas rasas punkts – tāda fizikāla parādība, kad tas kondensāts pārvēršas ūdenī, sarmā vai ledū. Veidojas sarma. Parasti tie ir daži grādi mīnusā. Tas var veidoties uz jaudas slēdžiem – atdalītājiem. Tas var veidoties uz metāliskajām daļām, kas ir atklāti pieejamas.
Kopsakarība ir tīkla modernizācijā. Nevar teikt, ka tas netiek darīts, bet šī situācija parāda to, ka tas ir jādara vēl intensīvāk un vairāk.
Ir nepieciešams palielināt šīs rezervēšanas iespējas," sacīja Zemīte.
Rezervēšanas iespējas nozīmē – ja viena apakšstacija pārtrauc darbu, cita spēj elektrības piegādi atjaunot pārdesmit minūšu laikā. Kāpēc tas nav noticis? "Sadales tīkls" pauda, ka ne vienmēr tas ir iespējams. Uzņēmumā arī pieminēja, ka katru gadu nodrošinājums tiek uzlabots un statistiski pārrāvumu mums ir mazāk nekā Igaunijā vai Lietuvā. Uzņēmumā prognozē, ka šonedēļ šādu gadījumu būs arvien mazāk.
