Liepājas centrs piedzīvojis ļoti apjomīgus ielu remontus un pārbūves, kas vēl turpinās. Pie Rožu laukuma tuvojas brīdis, kad pilnībā tiks atjaunota satiksme, bet cilvēki jau sākuši izmantot jaunizveidoto tramvaja pieturu.
Kādi risinājumi izmantoti, pārvietojot un veidojot jaunu pieturu, kas pielāgota cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem, pastāstīja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš: "Vides pieejamības vadlīnijas mums jau ir no 2009. gada. Paaugstinātais perons, lai ērtāk iekāpt, vadlīnija, kas apzīmē iekāpšanas vietu ar reljefa rakstu. Vēl viena lieta, kas ir pamainījies, lai risinātu vides problēmas, tad liela daļa no tramvaja līnijas būs zaļa. Ir speciālais ģeorežģis, tur augs zālīte, nevis bruģis, kas vasarā papildus sakarsē pilsētu."
Vecliepājā tramvaja sliežu remontdarbi jau tuvojas beigām, bet līdz jaunajam gadam darbi turpināsies Jaunliepājā.
Iespaidīgi remontdarbi notiek vienā no Liepājas senajām bruģētajām ielām – Rīgas ielā, kas ved no autoostas un stacijas uz pilsētu. Tā šobrīd satiksmei ir slēgta, jo iela ir pilnībā uzrakta un tur tiek mainītas tramvaja sliedes.
SIA "Liepājas tramvajs" valdes loceklis Aigars Puks zināja teikt, ka tik nopietni pārbūves darbi te nav pieredzēti: "Konkrēti šajā vietā remontdarbi nav bijuši 20 gadus. Pirms 20 gadiem [bija], bet tik fundamentāli, protams, nekad te nav bijuši. Visi mūsu projekti ir saistīti ne tikai ar tramvaja sliežu nomaiņu, bet arī ar visām komunikācijām, ceļu segumiem, ietvēm utt."
Puks ieskicēja, kas ir mainījies, uzstādot jaunos sliežu ceļus pilsētā: "Citādi izbūvē krustojumus, lai, šķērsojot sliežu ceļus, slodze vienmērīgāk sadalītos gan uz sliedēm, gan uz segumu. Kas nav bijis pirms tam, – tagad koka gulšņu vietā jaunajos projektos liek betona gulšņus. Vienīgā atšķirība, ka sliežu cietības pakāpe pieturvietās un līknēs tiek palielināta, lai bremzējot un uzsākot braukt, tramvaji nenodeldē sliedes priekšlaicīgi."
Tramvaja līniju pārbūves projektu kopējās izmaksas gan Jaunliepājā, gan Vecliepājā sasniegušas 15 miljonus eiro. 85% no tiem ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums.
"Lai pašvaldība varētu samaksāt savu līdzdalību, arī pašvaldībai nācās ņemt kredītu, jo tādi miljoni pašvaldības budžetā vienkārši nemētājas," pauda Puks.
Tikmēr pirmais tramvajs, kas Horvātijā tika speciāli uzbūvēts Liepājai, kalpo jau trešo gadu. 14 moderno tramvaju uzturēšana ikdienā nav vienkārša, jo katrs no tiem esot gluži vai dators, tāpēc joprojām Liepājā strādā tehniskie speciālisti no rūpnīcas. Tramvaju vagonu nomaiņai bija nepieciešami aptuveni 20 miljoni eiro.
