Vidējā ātruma kontroles radari Latvijā darbojas jau piecos ceļu posmos. Pirms nepilna mēneša pirmais sāka darboties uz Rīgas apvedceļa no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei. Savukārt augusta izskaņā vidējo ātrumu sāka mērīt uz Vidzemes šosejas no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei un uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam. Bet tikai otro dienu šie radari darbojas jau arī uz Tallinas šosejas no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras autoceļa posmā no Plāča līdz Stalbei.
Šie posmi ir līdz pat astoņus kilometrus gari.
Vai šie radari drošību ir uzlabojuši, pagaidām vēl ir pāragri spriest, sacīja Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks, kurš pieminēja arī Lietuvas pieredzi: "Pēc savas pieredzes varu teikt, ka, protams, ir ļoti mierīgi. Nav lieku apdzīšanu, nav kaut kādu lieku pārgalvīgu manevru, jo tomēr cilvēks saprot, ka tajā posmā ir šī kontrole. Ja šo vidējā ātruma kontroles radaru [dēļ] kaut kādā veidā kaut vai viens nopietns negadījums var nenotikt, tad, visdrīzāk, šis projekts sevi ir pilnībā atpircis."
Jaunie radari spēkratu vadītājus apzinīgākus nepadara, uzskata autožurnālists Pauls Timrots: "Nav nekāda sakara ar apzinīgumu. Ir sakars ar kontroli. Ir kontrole – ir kaut kāda reakcija un uzvedības maiņa. Apzinīgums varētu būt, ja viņi būtu prātīgāki bez kontroles. Cilvēki piešausies, saņems pirmos sodus, uzzinās, pie kāda ātruma tas apmēram ir. Visiem ir kaut kādas aplikācijas, kas brīdina. Galīgi izklaidīgie iekritīs, bet es domāju, ka tas ir tikai pozitīvi. Lai mēra, lai ņemas, lai skatās, kā būs."
Lai uzlabotu drošību, Saeimā izskatīs "Jaunās Vienotības" rosinātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz lielākus sodus par ātruma pārsniegšanu. Piemēram, ja apdzīvotā vietā vadītājs ātrumu pārsniedz līdz 70 kilometriem stundā, politiķi sodu vēlētos palielināt līdz 1400 eiro, kas ir vismaz trīs reizes vairāk, nekā līdz šim. Taču Timrots uz šādiem soda mēriem raugās negatīvi.
"Uz tādu ierobežošanu es skatos, kā uz ākstīšanos. Tas būtu tā kā pasludināt, ka klavierēm divi taustiņi skanēs skaļāk. Sodi tomēr ir tāda pakāpeniska, harmoniska un jācer, ka taisnīga sistēma. Kaut ko tur staipīt, kaut ko pacelt vai atlaist un vienā punktā kategorizēt ir ļoti ne juridiski korekts gājiens. Tā vienkārši ir populistiska ākstīšanās," viņš uzskata.
Uz soda mēriem piesardzīgi raugās arī Vanks, uzskatot, ka valstij būtu nopietni jāpievēršas vadītāju uzvedības uzlabošanai. Viņaprāt, izglītojošas programmas jāiekļauj jau skolās, kur mācītu kā jāuzvedas piedaloties satiksmē.
