ĪSUMĀ:
- Latvijas Radio arodbiedrība atklātā vēstulē pauž iebildumus pret sabiedrisko mediju apvienošanu.
- Arodbiedrības pārstāvis: Bažas, ka nauda aizies LTV, radio būs jāpārtiek no pabirām.
- SEPLP vēstule pārsteidz, ar radio runāts decembrī, tad nav šķitis, ka vairākums iebilst.
- SEPLP: Finansējumu cels, radio neapdalīs – proporcija 2/3 un 1/3 saglabāsies, bet naudas radio būs vairāk.
- Radio pārstāvis: Kāds būs finansējums ilgtermiņā, nav skaidrs.
- Atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja: Latvijas Radio darbinieki būs ieguvēji.
- Latvijas Radio atbalsta apvienošanu, bet procesam jābūt ar skaidriem mērķiem un caurredzamam.
Latvijas Radio arodbiedrības vēstule ir gara. Bažas gan par finansējumu, gan par sabiedrisko mediju uzrauga darbu. Arodbiedrībā pauž, ka SEPLP visus ierosinājums, risku uzsvērumus un argumentus izvēlas ignorēt.
Tiek pieminēts arī Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", kurā tika parādītas televīzijas nama problēmas. Tas licis domāt, ka pēc apvienošanas līdzekļi varētu tikt virzīti galvenokārt televīzijai.
"Ēkas stāvoklis nevienam nav nekāds noslēpums. Ka tur kaut kas ir jādara – visiem ir skaidrs. Mūs biedē, ja mums nav līdzekļu jaunas, ideālas ēkas celtniecībai, ka vismaz kādu laiku līdzekļi aizies tikai tur, un Latvijas Radio būs jāpārtiek no pabirām. Ar to mēs neesam gatavi samierināties," sacīja Latvijas Radio komentētājs, arodbiedrības biedrs Eduards Liniņš.
Par to arī galvenais satraukums, ka patiesībā šis process nozīmē nevis apvienošanu, bet radio pievienošanu televīzijai.
"Tas, vismaz daļēji, tiek uztverts kā Latvijas Radio absorbēšana Latvijas Televīzijā. Kā finansiāli mazākā elementa, kā dažu uztverē, iespējams, nenozīmīgāka, mazāku publikas uzmanības piesaistošā, ar mazāku potenciālo ietekmi, tas ir tas kas dara bažīgus," skaidroja Eduards Liniņš.
Latvijas Radio arodbiedrība savā atklātajā vēstulē iekļāvusi arī darbinieku aptaujas datus. Un tie parāda, ka 84% radio darbinieku neatbalsta mediju apvienošanu. Bet 91% darbinieku uzskata, ka netiktu piešķirts nepieciešamais finansējums, lai medijus veiksmīgi apvienotu.
SEPLP šī vēstule bijusi pārsteigums. Ar Latvijas Radio darbiniekiem runāts vidēji reizi ceturksnī un pēdējo reizi – decembrī, kad nav šķitis, ka vairākuma nostāja ir šāda.
"Mums bija pārsteigums, ieraugot tieši šos argumentus. Jo daži no tiem likās vienkārši nepamatoti. Tur, ko mēs nekad neesam teikuši un kur esam teikuši tieši pretējo. Esam daudz skaidrojuši gan par telpu jautājumiem, gan par finansējuma jautājumiem. Līdz ar to man šķita, ka šie jautājumi ir daudzreiz izrunāti," sacīja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Viņš skaidroja, ka finansējums tiek palielināts un Latvijas Radio netiks apdalīts. Proporcijas ir skaidras un Latvijas Radio saņems vairāk nekā līdz šim.
"Finansējums pieaugs, ļoti būtiski pieaugs. No 40 miljoniem līdz vairāk nekā 60 miljoniem trīs gadu laikā," norādīja Siksnis.
"Kopumā tas finansējuma sadalījums vienmēr ir bijis 2/3 televīzijai un 1/3 radio. Tas arī netiks mainīts kopumā. Un to esam stāstījuši daudzas reizes," viņš uzsvēra.
Radio argumentēja, ka tie ir tikai vārdi. Kāds būs finansējums ilgtermiņā – neesot skaidrs. Un reiz jau šis viss ir mēģināts.
"Apvienošanās nebūs vienkārša, tās būs jaunas rūpes un grūtības visiem, kas būs šajā procesā iesaistīti," pauda Eduards Liniņš.
"Mēs zinām, ka nekādu konkrētu mehānismu pagaidām nav. Toties mēs ejam uz apvienošanos. Tā tas bija pirms 10 gadiem, kad tika konstatēts, ka apvienošanas īstenošanai valsts budžetā naudas nav," atgādināja Eduards Liniņš.
Šos argumentus noraida gan SEPLP, gan atbildīgās Saeimas Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima ("Progresīvie").
Saeimas komisijas vadītājas vērtējumā Latvijas Radio no apvienošanās būs lielāki ieguvēji nekā Latvijas Televīzija.
"Manā skatījumā nav pamata šīm bažām. Ir, protams, prasīts atzinums, izvērtējums, lai salīdzinātu tās sistēmas, kur ir tās nesakritības. Protams, ka pie tās vienotās sistēmas būs jānonāk, bet pieaugums būs radio darbiniekiem. Viņš nebūs tāds simbolisks vai niecīgs. Man gribētos teikt, ka Latvijas Radio darbinieki būs ieguvēji," pauda Rasima.
Savu nostāju otrdien paudusi arī Latvijas Radio valde, norādot, ka darbinieku bažās ir vērts ieklausīties. Bet valde apvienošanu atbalsta – ar piebildi, ka tam jānotiek ar caurredzamu vadības procesu, skaidrām atbildēm un sasniedzamiem mērķiem.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Sabiedrisko mediju uzraugs – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) – 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi vēlējušies sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
