Ieslodzītais raksta, ka 2019. gada 4. oktobrī Lielbritānijas karaliskajā Linkolnas kroņa tiesā tika izskatīts viņa noziegums par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Latvijā 2021. gadā persona pārtiesāta, un tiesas verdikts bijis nepielūdzams – 10 gadi cietumā. Tad viņš sapratis, ka Anglijā ieslodzījuma vieta tomēr varētu būt ērtāka un tajā viņš pavadītu pat īsāku laiku nekā dzimtenē, tāpēc vērsies Tieslietu ministrijā. Tā savukārt atbildējusi:
"Jūsu gadījumā Latvijas Republika jau ir uzsākusi pildīt Jums Lielbritānijā piemēroto dzīvības atņemšanas sodu. Līdz ar to process ar ārvalsts sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā ir noslēdzies."
Vēstuli parakstījuši divi ierēdņi. Noprotams, ka viens atbildi sagatavojis, otrs – parakstījis. Līdz ar to Atis sācis aizdomāties, ka pēc šiem dokumentiem viņam piespriests nāvessods, kas Latvijā ir atcelts jau 2011. gadā.
Vēstule izsūtīta pirms pusotra gada
Ārvalstu medijos Latvijā ieslodzītā Ata dzīve lasāma kā grāmata. 10 gadi cietumā viņam piespriesti par draudzenes mīļākā sakropļošanu. Smadzeņu traumas dēļ cietušais nonācis aprūpes centrā, kur 2022. gada 25. janvārī mira no pneimonijas. Nekur nav minēts, ka par šo nodarījumu viņam piespriests nāvessods.
Tieslietu ministrijā norādīja, ka Atim atbilde, kurā iekļauta frāze par dzīvību atņemošu sodu, ir izsūtīta labu laiku atpakaļ.
Taču jau pusotru gadu ieslodzītais domā, kādā veidā tiks izpildīts šis nāvessods un kad tas īsti notiks.
"4. studija" vēlējās tikties ar pašu ieslodzīto, kurš bija atradis veidu, kā par savu situāciju izstāstīt raidījumam, tomēr ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes starpniecību tieši filmēšanas dienā tikšanos ar žurnālistiem Atis atteica.
Arī Tieslietu ministrija kameras priekšā situāciju nevēlējās komentēt. "4. studija" saņēma atbildi e-pastā:
"Tieslietu ministrijas 2022. gada 24. marta sagatavotajā vēstulē Centrālcietumā esošajai personai Atim V. vienā no teikumiem diemžēl ir radusies pārrakstīšanās kļūda. Jānorāda, ka sagatavotajā vēstulē vairākkārt norādīts termins "brīvības atņemšanas sods", savukārt vienā no teikumiem uzrakstīts "dzīvības atņemšanas sods".
Eksperts: Kļūda būtu jāizanalizē, lai tā neatkārtotos
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs atzina: "Ja šāda kļūda ir notikusi, tad man liekas, ka tas pareizais lēmums ir atvainoties un vērst šo situāciju par labu. Otrs, skatīties, kas tad īsti nav nostrādājis šajā kvalitātes sistēmā,
kad visi, kas ir uzlikuši savu parakstu uz konkrētās vēstules un ir saskaņojuši, un tā ir izgājusi no iestādes mājas, nav pievērsuši uzmanību vai nav pildījuši savus uzdevumus, kas ir novedis pie zināmām sekām."
Tieslietu ministrija savu atbildi ieslodzītajam precizēja vien tad, kad persona bija vērsusies pēc atbalsta "4. studijā". Līdz šim neviens kļūdai, kas kādam ir dzīvības vērtē, nebija pievērsis uzmanību.
Tieslietu ministrijas atbildē "4. studijai" teikts, ka ministrija atvainojas par radušos kļūdu un norāda, ka
"Atim V. nosūtīta precizēta vēstule ar skaidrojumu, ka 2022. gada 24. marta vēstulē ieviesusies pārrakstīšanās kļūda";
tāpat skaidrojumā norādīts, ka Krimināllikumā bargākais sods par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšanas sods un Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz tādus soda veidus, kā, piemēram, dzīvības atņemšanas sods vai nāves sods".
Savukārt Andris Grafs norādīja, ka tad, ja "cilvēciskās kļūdas" notiek izņēmuma kārtā, tad iestādes vadītājam ir iespēja ierosināt lietu vai piemērot disciplinārsodus, taču, ja kļūdas rodas bieži, "ir jautājums par kompetenci konkrētām amatpersonām, kas sagatavo šos materiālus".
"Manuprāt, tam būtu jābūt mērķim, lai katra tāda situācija nebūtu tāda, ka katru šo lietu mēs vienkārši aizveram un noliekam plauktā,
bet tiešām rūpīgi analizējam, kas nogāja greizi, kā no šādām situācijām izvairīties, lai nekad šādas līdzīgas situācijas nebūtu," uzsvēra Grafs.
