Tālāk gan izmaiņas. Otro vietu jūlijā ieņem Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – tai savu balsi sola 8% aptaujāto, arī pieaugums mēneša laikā. Kritums trešajā vietā esošajiem "Progresīvajiem" – pirms mēneša partijai balsi solīja 9%, bet tagad – 7,9% potenciālo balsotāju.
"Latvija pirmajā vietā" noslīdējusi no otrās vietas uz ceturto. Jūlijā par šo partiju balsot sola 7,4% – tas ir kritums pret 10% vasaras pirmajā mēnesī.
Kritums arī Nacionālajai apvienībai, un jūlijā 5,3% atbalsts. Turpat netālu ar nelielu pieaugumu un 5,1% atbalstu partija "Stabilitāte". "Apvienotajam sarakstam" kritums un 4,6% balsu, "Saskaņai" arī mazāks nekā iepriekš – 3,6% atbalsts.
Politiskajam spēkam "Par" balsi sola 1,7%, "Suverēnajai varai" – 1,5%, tikpat "Konservatīvajiem", bet "Latvijas attīstībai" – 1,3%. "Pamats LV", kurā ietilpst Latvijas Krievu savienība – 1,1%, bet "Platformai 21" – 0,3 % aptaujāto atbalsts.
Pieaudzis to aptaujāto skaits, kas teic, ka vēlēšanās nepiedalīsies, kā arī to, kuri nezina par ko balsot, īpatsvars. Tādu no aptaujātajiem ir vairāk nekā trešdaļa.
Bet kurš iekļūtu Saeimā, ja vēlēšanas būtu notikušas jūlijā? Pārrēķinātie reitingi, kur vērā tiek ņemts arī tas, cik kuras partijas atbalstītāji ir apņēmīgi doties uz vēlēšanām, liecina – 5% barjeru pārvarētu septiņi politiskie spēki.
"Jaunā Vienotība" līderos, otrie – "Progresīvie", tad ZZS un "Latvija pirmajā vietā". Saeimā potenciāli iekļūtu arī Nacionālā apvienība, "Stabilitātei" un "Apvienotais saraksts". Pārējās partijas zem 5% barjeras, bet "Saskaņa" – kura iepriekšējās vēlēšanās Saeimā neiekļuva, vismaz jūlijā pēc aptaujas datiem būtu mata tiesas attālumā no iekļūšanas parlamentā.
