Kopš janvāra mainījusies ir arī pusdienu apmaksas kārtība pilsētā – iepriekš pusdienas skolās visiem skolēniem bija par brīvu, jo šīs izmaksas sedza pašvaldība, bet patlaban pamatskolu un vidusskolu klašu grupās pusdienas skolēniem ir pieejamas tikai ar vecāku līdzfinansējumu.
No pusdienu pilnīgas apmaksas visiem izglītojamajiem pašvaldībai nācies atteikties pārtikas un citu izmaksu strauja pieauguma dēļ pēdējos gados, kā arī pašvaldības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ, līdzīgi kā tas noticis daudzās citās Latvijas pašvaldībās.
Vicemērs: Revolucionāras izmaiņas skolēnu ēdināšanas jomā Daugavpilī notikušas kvalitatīvi
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (Latvijas Krievu savienība) stāstīja, ka par iemeslu izmaiņām skolēnu ēdināšanas sistēmā Daugavpils skolās pirms vairākiem gadiem kļuva skolēnu vecāku neapmierinātība. Viņi izteica pretenzijas par to, ka, sēžoties pie galda, skolēniem nereti nācās ēst jau atdzisušu ēdienu, viņi bija spiesti ēst to, ko viņiem dod, rezultātā daļa bērnu pusdienoja "gariem zobiem", starpbrīžos skraidīja uz tuvējām tirdzniecības iestādēm un iegādājās dažādus našķus par vecāku doto kabatas naudu.
Tāpēc pašvaldībai bija nepieciešams rīkoties tā, lai novērstu šos trūkumus, nodrošinot optimālu ēdināšanas procesu.
Pirmo reizi par izglītības jomu pilsētā atbildīgais vicemērs izglītības iestādes apmeklēja un ar jauno ēdināšanas procesu tajās iepazinās aptuveni pirms mēneša.
"Pēc būtības tā bija otrā vai trešā diena, kad sākās šis jaunais ēdināšanas process. Pirmkārt, es redzēju, ka katrs bērns saņem siltu ēdienu. Otrs ieguvums no jaunās ēdināšanas pieejas ir tāds, ka katram bērnam, lai paēstu, ir izvēle vismaz no diviem ēdieniem, kas ir būtiski. Mums bija mērķis, un mēs to sasniedzām. Īpašs prieks man ir par to, ka pēc būtības revolucionāras izmaiņas skolēnu ēdināšanas jomā Daugavpilī ir notikušas kvalitatīvi," secināja Vasiļjevs.
Vecāki: "Zviedru galda" ieviešanā nācies saskarties ar problēmām
Aptaujātie izglītojamo vecāki atzinuši, ka, līdzīgi kā ar daudziem jaunievedumiem, arī "zviedru galda" ieviešanā skolās nācies saskarties ar daudzām problēmām. Pirmkārt, jau ir bijis jāiespringst, kārtojot formalitātes, lai noslēgtu līgumus par bērnu ēdināšanu.
Daļa vecāku, nezinot, cik veiksmīga būs jaunās ēdināšanas sistēmas ieviešana, pārdzīvoja par saviem bērniem un nebija īsti pārliecināti, vai slēgt līgumus, jo vieniem vecāku līdzfinansējums 1,55 eiro dienā tāds nieks vien šķita, savukārt citiem tas kļuva par nopietnu mīnusu ģimenes budžetā.
Ja bērns nodarbojas arī interešu pulciņos vai sporta sekcijās, tad līdz ar pašvaldības ieviesto vecāku līdzfinansējumu arī interešu izglītībai izmaksas viena bērna vajadzībām mēnesī ir jau krietni lielākas. Savukārt ģimenēs, kas rūpējas par savu bērnu vispusīgu attīstību un kurās aug nevis viens, bet daudz bērnu, šīs summas tiek lēstas jau simtos eiro.
Vēl viena neērtība, uz ko norādījuši vecāki, ir garās rindas, kas viņu bērniem jāizstāv, lai tiktu līdz ēdiena izvēlei. Turklāt ir bijuši gadījumi, kad skolēniem, kas rindā nostājušies pēdējie, arī izvēles iespēju vairs nav bijis un bijis jāēd, kas palicis.
Lai skolēni varētu normāli papusdienot, skolās nācies arī pagarināt starpbrīžus.
Rezultātā tajos starpbrīžos, kad skolēniem nav jādodas uz ēdnīcu, viņiem ir daudz brīva laika, kuru viņi bieži vien nezina, kā aizpildīt. Pieaudzis ir arī kopējais laiks, kas skolēniem jāpavada skolā. Rezultātā dažiem skolēniem, kas ir raduši apmeklēt dažādus interešu pulciņus un sekcijas, skolas dienas ir kļuvušas īpaši garas, jo ir zudusi iespēja pēc skolas vispirms doties mājās un tikai pēc tam – uz pulciņu.
Izglītības komitejas vadītāja: Jauno ēdināšanas pakalpojumu skolās izmanto aptuveni 70% skolēnu
Nedēļas sākumā Daugavpils domes Izglītības komitejas vadītāja Līvija Jankovska apmeklēja septiņas pilsētas izglītības iestādes, kur iepazinās ar to, kā darbojas jaunā ēdināšanas sistēma.
Daloties iespaidos, ko guvusi skolu apmeklējumos, Jankovska atzina, ka viņai par redzēto ir gandarījums: "Vakar skolās mēs varējām ieraudzīt to tiešām lielo darbu, kuru ir ieguldījuši gan ēdinātāji, gan arī skolu administrācijas pārstāvji un skolotāji, jo ir pilnīgi skaidrs, ka skolās nekas nenotiek bez skolotāja un bez direktora. Mēs redzējām arī, ka dažādās mācību iestādēs darbojas dažādas ēdināmo uzskaites sistēmas – vienās skolās tie ir taloni, citās – kodu skenēšana, vēl citās – ieraksts speciālā kladē.
Redzējām daudzus tiešām ļoti labus ēdināšanas piemērus, arī piedāvātās ēdienkartes, kuras ir redzamas vismaz nedēļu uz priekšu."
Lai arī joprojām pilsētā ir skolas, kur iepirkuma procedūras bremzējas un ēdināšana notiek pēc iepriekšējā modeļa, uzlabojumi esot acīmredzami. Pēc statistikas datiem, lielā daļā skolu jauno ēdināšanas pakalpojumu pašlaik izmanto aptuveni 70% skolēnu un šim skaitlim ir tendence pieaugt.
Salīdzinot janvāra un februāra datus, ir vērojams ēdināmo skolēnu skaita pieaugums par 105 bērniem.
Par 75% samazinājies pārtikas atkritumu daudzums
Tajās skolās, kur ēdinātājiem atbilstoši līguma prasībām bija jānodrošina izvēle, tā arī tiek nodrošināta. Jaunās pieejas rezultātā izglītojamo ēdināšanā būtiski – par aptuveni 75% – ir samazinājies pārtikas atkritumu daudzums.
"Tas nozīmē, ka bērni, ko izvēlas ēst, to arī pamatā apēd. Salīdzinot izglītojamo apetīti sākumskolas klasēs, kur vecāki par ēdināšanu nemaksā, un pamatskolas un vidusskolas klašu grupās, izrādījies, ka neapēsto porciju daudzums sākumskolas klasēs ir lielāks," norādīja Jankovska.
Perspektīvā ēdināšanas uzskaiti plānots organizēt, izmantojot pilsētnieka karti
Jaunā uzskaites sistēma pati par sevi nedod līdzekļu ekonomiju, taču tā lielā mērā uzlabo caurskatāmību par pašvaldības līdzekļu izlietojumu ēdināšanas vajadzībām, norādīja domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
"Nākotnē šīs uzskaites nodrošināšanai plānots izmantot pilsētnieka karti. Patlaban ir izsludināta iepirkuma procedūra attiecībā uz pilsētnieka karti pasažieru pārvadājumu uzskaites nodrošināšanai sabiedriskajā transportā. Nākotnē šāda veida modelis varētu tikt izmantots arī skolās. Tas ļaus samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, jo viņiem vairs nevajadzēs algot darbinieku, kurš nodarbotos ar ēdināmo uzskati. Rezultātā uzņēmēji varēs ekonomēt līdzekļus, bet pašvaldība gūs precīzākus datus par ēdināmo uzskaiti," skaidroja Elksniņš.
Pamatojoties uz iepirkumu procedūru, lielākajā daļā skolu ēdinātāji jau sākuši sniegt jauno ēdināšanas pakalpojumu.
Pārējās skolās "zviedru galdu" skolēniem plānots nodrošināt līdz marta sākumam.
Jaunā ēdināšanas pakalpojuma galvenā vērtība ir iespēja bērniem izvēles pamatēdienu no vairākiem ēdieniem. Tāpat var izvēlēties tēju vai kompotu. Papildus valsts apmaksātā programmā tiek piedāvāti arī augļi.
Pēc dažiem mēnešiem pašvaldība plāno sarīkot tikšanos ar ēdinātājiem, lai pasākuma dalībnieki varētu dalīties pieredzē un lemt, kas šajā pieejā vēl būtu pilnveidojams.