SEPLP paziņojumā medijiem norādīja – tā ir konstatējusi, ka piektdien, 5. janvārī, sadūmojuma Latvijas Radio ēkā Doma laukumā 8 dēļ vairākas stundas netika nodrošināti Latvijas Radio ētera raidījumi.
Iepazīstoties ar situāciju, padome sākotnēji secinājusi, ka sadūmojums Latvijas Radio nebija valsts apdraudējuma situācija, bet radio infrastruktūras un darbības apdraudējums ugunsbīstamības dēļ, kad primāri ir nepieciešams rūpēties par darbinieku un radio apmeklētāju drošību, un tas arī ticis darīts. Tāpēc rīcību lēmumu pieņemšanā noteica Latvijas Radio ugunsdrošības instrukcija Nr.2 "Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā".
Tāpat visu incidenta laiku tika nodrošināta signāla nodošana un apraide, tādējādi ēterā nebija pilnīgs klusums un apraides pārtraukums. Informācija par notikušo tika izplatīta sociālajos medijos un citos plašsaziņas līdzekļos, skaidroja SEPLP.
Tomēr šādā situācijā radio rīcība nebija pietiekami pārdomāta un operatīva, nodrošinot ēterā paziņojumus par notikušo, norādīja SEPLP.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne pauda: "Apzināmies, ka pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos ierastās programmas pārtraukumi var radīt iedzīvotāju satraukumu. Un, lai arī teju visos medijos un sociālajos tīklos aktuālā informācija par incidenta būtību bija pieejama, daļa mūsu lojālo klausītāju ziņas digitālajā vidē vai citos medijos nepatērē. Par to tiešām atvainojamies saviem klausītājiem. Gribu uzsvērt, ka Latvijas Radio ir skaidrs rīcības plāns, tai skaitā darbības nepārtrauktības plāns nopietnām ārkārtas situācijām, kas saistītas ar valsts drošības apdraudējumu, dabas katastrofu gadījumā un citos gadījumos, kad no Radiomājas nav iespējams raidīt. Ārkārtas situācijās tiek nodrošināta alternatīva apraide. Tomēr piedūmojums Latvijas Radio ēkā nav valsts mēroga ārkārtas situācija."
Arī SEPLP vadītājs Jānis Siksnis atzīmēja, ka krīzes situācijā reakcija būtu pilnīgi cita. "To es gribu tiešām uzsvērt. Ja būtu tāda situācija, tad arī reakcija un darbības būtu pilnīgi citas. Tas, kas samulsināja šajā gadījumā Latvijas Radio vadību, bija tas, ka sākotnēji izskatījās, ka šis pat nebija īsti ugunsgrēks ar atklātu liesmu. Tas bija gruzdošs, vecs matracis, kas bijis ielikts radio mājas sienā kaut kad senos laikos. Un radās iespaids, ka nav jau nekas tik traks un mēs jau tūlīt tiksim atpakaļ un turpināsim strādāt."
SEPLP vienojusies ar Latvijas Radio atkārtoti pārskatīt iekšējo normatīvo regulējumu, veikt risku novērtējumu, pārskatīt krīzes vadības procedūras un papildināt rīcības algoritmus sabiedrības informēšanai arī lokālas nozīmes incidentu gadījumā. Tāpat nepieciešams atkārtoti veikt darbinieku apmācības, organizēt praktiskas mācības, tajā skaitā ar krīzes komunikācijas plāna iedarbināšanu un sabiedrības informēšanu lineāri caur tam paredzēto programmatūru.
Sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne norādīja:
"Domāju, ka pamatots lēmums ir dot iespēju [Latvijas Radio] valdei mācīties un izveidot kaut kādus jaunus rīcības modeļus jaunai situācijai, izdarot secinājumus.
Bet es neredzu tāda veida pārkāpumu, ka valde nefunkcionē. Valde gan ir rūpējusies par darbinieku drošību, gan lai novērstu sekas šim negadījumam ar sadūmojumu, ar ugunsgrēku, gan arī lai apziņotu sabiedrību. Protams, pēc notikušā var izdomāt, kā to labāk darīt."
SEPLP pārstāvji pirmdien, 8. janvārī, Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam sniedza skaidrojumu par situāciju saistībā ar Latvijas Radio ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Valsts prezidents paudis nostāju, ka Latvijas Radio ir kritiski svarīga loma sabiedrības apziņošanā, tādēļ nav pieļaujami pārtraukumi programmā bez tūlītēja un visiem pieejama skaidrojuma par situāciju.
"Sabiedriskajiem medijiem ir jāspēj nekavējoties reaģēt un informēt visās komunikācijas platformās un arī tradicionālajās apraides frekvencēs. Informācijas pieejamība ir ļoti nozīmīga sabiedrības drošībai un pārliecībai šodienas apstākļos. Tas nav uzdevums un pienākums, kas ir atliekams uz vēlāku laiku," norādīja Rinkēvičs.
Jautājums par sabiedrisko mediju darbības nepārtrauktību tiks skatīts Nacionālās drošības padomes sēdē.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio ēkā piektdien, 5. janvārī, sadūmojuma dēļ ap plkst.13.30 notika darbinieku evakuācija un ētera raidījumi pārtraukti līdz drošai pārraižu atsākšanai. Pirmais radio ārkārtas paziņojums ēterā par Latvijas Radio ēkā notiekošo izskanēja plkst. 15.16 un pēc tam turpinājās aptuveni ik pēc 15 minūtēm. Pirms plkst.16 ugunsgrēks Latvijas Radio ēkā lokalizēts un darbiniekiem ļauts atgriezties darba telpās.
SEPLP lūdza Latvijas Radio valdei paskaidrojumu par ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ. Radio vadībai prasīta informācija gan par ugunsnelaimes izcelšanās iemesliem, gan par to, kā tiek nodrošināta raidījumu pārraidīšana ēterā ārkārtas situācijās. Padomes ieskatā šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana pēc iespējas īsākā laika posmā, lai klausītāji saprot, kas notiek.
Par ētera pārrāvumu neapmierinātību pauda arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš, reaģējot uz notikušo, pirmdien ieplānoja tikšanos ar SEPLP priekšsēdētāju Jāni Siksni un padomes locekļiem Sanitu Upleju-Jegermani un Jāni Eglīti.
