Ārlietu ministrija: Latvija ievēro "Vienas Ķīnas" politiku
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) otrdien pēcpusdienā plānota Taivānas ārlietu ministra lekcija, ko RSU rīko sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Taibejas pārstāvniecību Rīgā.
Ārlietu ministrijā (ĀM), atbildot uz LSM.lv jautājumiem, vai Taivānas ārlietu ministrs lūdzis tikšanos ar valdības pārstāvjiem un vai tā atteikta, norādīja, ka Latvija ievēro "Vienas Ķīnas" politiku atbilstoši 1994. gadā parakstītajam Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas kopīgajam komunikē par attiecību normalizēšanu.
"Tādēļ Latvijas valdība neveido un neuztur oficiālus sakarus ar Taivānu. Ārlietu ministrija šīs vizītes organizēšanā nav iesaistīta un valdības pārstāvju tikšanās ar Taivānas ministru nav iecerēta,"
sacīja ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte.
Jāpiebilst, ka arī Igaunijas valdības pārstāvji netiksies ar Taivānas ārlietu ministru, kurš Tallinā ieradīsies trešdien, 8. novembrī, un piedalīsies Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra organizētā diskusijā, vēstīja LETA.
Igaunijas Ārlietu ministrija arī atsaucas uz tā dēvēto "Vienas Ķīnas" politiku, kas nozīmē, ka parlamenta deputāti var tikties ar Taivānas un Tibetas, kuras Pekina uzskata par Ķīnas teritorijām, pārstāvjiem, bet valdības locekļi un prezidents vismaz publiski no tādām sanāksmēm izvairās.
Starptautiskajās attiecībās valdības locekļus uzskata par oficiāliem valsts pārstāvjiem, bet parlamenta deputātu tikšanās Ķīnas vadība neuztver saasināti, lai gan ierasti Ķīnas vēstniecība publicē paziņojumu ar nosodījumu, norādīja Igaunijas ĀM.
Tikšanās ar Taivānas ārlietu ministru – atbildes vizīte
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) LSM.lv apliecināja, ka komisija lūgumu tikties ar Taivānas ārlietu ministru nav saņēmusi, taču Kols plānojis tikties ar ministru pēc Taipejas misijas Latvijā uzaicinājuma.
Vaicāts, vai šāda tikšanās nav pretrunā ar Latvijas oficiālo nostāju jeb "Vienas Ķīnas politiku", Kols uzsvēra: "Absolūti nē, jo šāda prakse ir bijusi. Mums ir bijusi tikšanās ar parlamentāriešiem kopumā."
To, kādas attiecības var tikt īstenotas ar Taivānu, paģēr Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas noslēgtais līgums, proti, Latvija un Taivāna var sadarboties izglītības, kultūras, ekonomikas un sociālajos jautājumos.
"Līgumā ir minēts, ka valdības līmenī nenotiek tikšanās [ar Taivānas pārstāvjiem], bet es neesmu valdības pārstāvis, esmu parlamenta pārstāvis. Saeimas deputāti parlamentārā republikā atskaitās tikai un vienīgi saviem vēlētājiem," uzsvēra Kols.
Vaicāts, vai par šādu tikšanos informēts arī tā dēvētais "diplomātiskais piecinieks", Kols norādīja, ka vizīti uz Taivānu šogad augustā esot koordinējis ar tā laika Latvijas ārlietu ministru.
"Man liktos absurdi, ja esmu ar konkrēto amatpersonu ticies Taivānā – viņš mani uzņēma, runājām par dažādiem jautājumiem –, bet tagad, viņam viesojoties mūsu reģionā, es izlikšos viņu nepazīstam," pamatoja Kols.
Uz jautājumu, vai būtu jāpārskata Latvijas attieksme Taivānas jautājumā, piemēram, kā Lietuva to savulaik izdarīja, atļaujot Taivānai atvērt vēstniecību, Kols akcentēja, ka Lietuvai bijuši "savi iemesli" tādai rīcībai.
Savukārt Igaunija pēc Ārlietu komisiju vadītāju tikšanās šovasar Taivānā piekritusi tās pārstāvniecības – Taipejas misijas – atvēršanai Tallinā. Zīmīgi, ka Latvijā šāda misija ir jau kopš 90. gadu vidus.
Lietuva 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taipejas, kā ierasts starptautiskajā praksē. Tas saniknoja Ķīnu, kura ierobežoja attiecības ar Viļņu un bloķēja Lietuvas eksportu un importu.
Taivāna nevēlas būt daļa no komunistiskās Ķīnas
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 km attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu.
Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu.
Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt "Taivānas jautājumu" ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 13 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.
Taivānai izveidojušās ciešas saites ar Lietuvu
Baltijas reģionā ciešākās attiecības Taivānai izveidojušās ar Lietuvu, kur 2021. gadā tika atvērts Taivānas pārstāvniecības birojs. Tā nosaukumā iekļauts "Taivānas" vārds, pretēji Eiropā izplatītai praksei, ka savas pārstāvniecības Taivāna sauca galvaspilsētas Taibejas (Taipejas) vārdā, lai nekaitinātu Ķīnu.
Lietuvas rīcība izraisīja komunistiskās Ķīnas sašutumu, tādēļ Pekina centās izdarīt uz Lietuvu ekonomisko spiedienu, liekot šķēršļus dažādu preču eksportam.
Lietuvas amatpersonas gan uzsvērušas, ka nepakļausies Pekinas spiedienam.
Pagājušonedēļ kļuva zināms, ka Taivānas pārstāvniecības birojs tiks atvērts arī Igaunijā, bet tā nosaukumā tiks izmantots Taibejas vārds, jo Igaunijas valsts ievēro "vienas Ķīnas" politiku.
90. gadu sākumā Latvijas valdība uzturēja diplomātiskās attiecības ar Taivānu un Rīgā pat tika atvērts Taivānas ģenerālkonsulāts.
Taču pēc dažiem gadiem Latvija pieņēma pragmatisku lēmumu, ka izdevīgāk būs uzturēt attiecības ar "lielo Ķīnu", tādēļ 1994. gadā Taivānas ģenerālkonsulāts tika slēgts. Rīgā pašlaik darbojas Taibejas pārstāvniecības birojs.
