Tērvetes dabas parka atvēršanos gaida arī apkārtējie uzņēmumi
Dobeles novada ainavā pašlaik raksturīga iezīme ir nolauzti koki, baļķu grēdas un zaru kaudzes. Kā mežizstrādes objektā izskatās arī "Latvijas valsts mežu" dabas parkā Tērvetē – te vētra pirms mēneša izgāza un nolauza tūkstošiem koku. Parka apmeklētāju iemīļotākie objekti – rūķu namiņi un koka skulptūras – bojāti pavisam nedaudz.
"Tā vētra ieskrējās, izvagoja to mežu, atstāja tādu 30 metrus platu joslu, pienāca pie Rūķu sētas – stop! Tad viņa apstājās un pārlēca pāri Rūķu sētai. Jā, tas ir ļoti interesanti. Mums te ir puķu kompozīcijas, mums te, Rūķu sētā, ir visi logi vietā, mums ir jumts kārtībā," stāstīja dabas parka informācijas centra vadītāja Lilita Kauste. Viņu papildināja Zigrīda – darbiniece, kura parasti iejutusies Rūķu mammas veidolā, bet nu tāpat kā pārējie pasaku tēli – zaķi, rūķi un pat princese Zeltīte – ir pārkvalificējusies par mežstrādnieci un palīdz vākt un uzkopt.
Parka celiņi un takas, kuru kopējais garums ir 35 kilometri, jau ir izbraucami, taču parka atvēršana apmeklētājiem paredzēta vien pēc divām nedēļām. Tad varbūt viss vēl nebūs tik skaisti kā iepriekš, bet droši.
Un parka atvēršanu ar nepacietību gaida ne tikai viesi, sacīja Kauste: "Ja viens tāds diezgan liels objekts aizveras ciet, kā tas ir šobrīd ar dabas parku Tērvetē, tad ļoti cieš mazie uzņēmēji un uzņēmējdarbība tuvākajā apkārtnē, ne tikai Tērvetē, bet mēs to rezonansi jūtam arī tālāk par Dobeles novadu. Mazie uzņēmēji, mūs ieraugot, katru dienu ar lūdzošām acīm jautā – kad jūs vērsieties vaļā, mums ir ļoti grūti šo periodu izvilkt. Ja jūs neatvērsieties pēc divām nedēļām vai pēc mēneša, tad mēs mazo uzņēmējdarbību varam uz kādu brīdi slēgt ciet, jo mums nepietiek līdzekļu tālākai attīstībai."
Dobeles novads zaudējumu segšanai izlietojis jau gandrīz 1,7 miljonus eiro
Pēc vētras vēl attopas ne tikai viens no galvenajiem tūristu magnētiem – dabas parks, bet ikviens iedzīvotājs. Par to liecina simtiem māju, kurām īsta jumta vietā pagaidām ir celtniecības plēve; tā ir vēl viena raksturīga iezīme Dobeles novada ainavā.
Šāds zaļš plēves jumts ir arī pirmajai mājai Naudītes pagastā, kurā dzīvo Valentīna Kvēpa. Šķūnītī gan viss pa krusas izdauzītajiem caurumiem jumtā izlijis cauri slapjš. Sieviete stāstīja: "Paldies ciemam vai valdībai, kas vispār tos trīs tūkstošus deva – tad mēs pilnīgi jumtam visus dēļus [nomainījām]. Bet šitai kūtij… Un malka te visa slapja! Es taisu durvis vaļā, lai pažūst."
Kvēpas pieminētie 3000 eiro ir pašvaldības pabalsts jumta atjaunošanai ar lētākajiem materiāliem. Paļaujoties uz valdības solījumu izdevumus kompensēt, Dobeles novads no sava budžeta līdz šim izlietojis jau gandrīz 1,7 miljonus eiro. Palīdzība plānota divās kārtās – vispirms trīs tūkstoši piešķirti dzīvojamo māju jumtu atjaunošanai; šī vajadzība izteikta 1000 iesniegumos un apmierināta vairāk nekā 660 gadījumos. Otrajā kārtā citām neatliekamām vajadzībām paredzēts piešķirt vēl pa 2500 eiro. Nodrošināta arī vecā azbesta šīfera pieņemšana, taču vietējie uztraucas, ka tai noteikts termiņš – līdz oktobrim, kaut gan jau tagad skaidrs, ka visu krusas bojāto veco un kaitīgo jumta segumu līdz šim laikam nevarēs pagūt savākt.
Nenovērsto postījumu vēl daudz; palīdz arī brīvprātīgie
"Tas nozīmē, ka visi meži, grāvmalas un citas vietas būs pilnas kā izgāztuvē. Kas to vāks? Pašvaldība. Vai tas ir vajadzīgs? Jums noteikti lūgums – prasīt tieši tiem, kas ar šo lietu konkrēti saistīti, lai viņi domā par to," tas izskanēja, Augstkalnes pagasta iedzīvotājiem tiekoties ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Ivaru Gorski (Latvijas Zemnieku savienība) – šonedēļ viņš apbraukā visus vētras visvairāk skartos pagastus, lai uzzinātu, kādu vēl palīdzību gaida vietējie.
Piemēram, kādam iedzīvotājam bija jautājums, vai novadā ir pieejama arboristu brigāde, kas varētu palīdzēt ar vētras skartiem dižkokiem. Galu galā noskaidrojās, ka arboristu var palīdzēt atrast biedrība "Tavi draugi", kas arī iesaistījusies palīdzēšanā Dobeles novadam, ziedojumos vētrā cietušajiem savākusi ap 23 000 eiro, kā arī organizē brīvprātīgo darbu.
Un biedrības pārstāvei Beātei Bēvaldei ir vēl kāda vēsts – ja vajag, vēl var dabūt plēvi: "Tie, kuriem ir nepieciešamas plēves joprojām – garāžai, šķūnim, mājai, saimniecības ēkai, dekoratīvi – tad droši var vērsties pie biedrības "Tavi draugi"."
Vajadzību vēl daudz – zemnieki, kuriem vētra sabojājusi sējumus un tāpēc nav plānojami ieņēmumi, vēlas nodokļu atlaides, un mājsaimniecības, kur stihija izpostījusi vairāk nekā jumtu, grib vairāk naudas nopietniem remontiem.
Dobeles novads vētrā pirms mēneša cieta vissmagāk, taču kopumā vētra skāra 12 pašvaldību teritorijas. Postījumu novēršanai tās kopumā vēlas saņemt gandrīz deviņus miljonus no valsts budžeta.
KONTEKSTS:
7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
Pēc lielgraudu krusas postījumiem tika slēgta arī Jaunpils pils. Dabas stihijā pamatīgi cietis valsts nozīmes kultūras pieminekļa jumts.
Vētras nodarītie postījumi pašlaik aplēsti 11 miljonu eiro apmērā. Valsts varētu uzņemties līdz 90% izmaksu vētras postījumu novēršanai pašvaldībās. Individuālām dzīvojamām mājām varētu būt pieejams vienreizējais atbalsts līdz 3000 eiro, nepārsniedzot 20 eiro par kvadrātmetru. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem atbalsts būtu nodrošināts 20 eiro par kvadrātmetru.
