"Šie 15 miljoni ir tikai līdz gada beigām. Tie arī ir salīdzinoši nelieli finanšu līdzekļi, kas kopumā slimnīcu stāvokli neko daudz neuzlabos, jo pēc mūsu kopējiem aprēķiniem ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu līdz šā gada beigām bija nepieciešami gandrīz 80 mljoni eiro. 15 miljoni ir tiešām niecīga summa," atzina Kalējs.
Uz jautājumu, vai ar šo summu slimnīcu bankrota riski nebūs novērsti, Kalējs atbildēja apstiprinoši: "Noteikti, ka riski nebūs novērsti."
Kalējs norādīja, ka vienošanās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) paredz papildus piešķirto summu sadalīt tieši intensīvajai terapijai un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, jo slimnīcām visdārgāk izmaksā tieši tās.
"Nedomājam, ka ar parādu 80 miljoni eiro, ko valsts nav samaksājusi par pagājušo gadu, 15 miljoni var daudz ko aizlāpīt, bet neliels atbalsts, ja tas tiks sadalīts, kā vienojāmies ar Nacionālo veselības dienestu, tieši smago un nopietno pacientu ārstēšanai, būs. Vismaz nodrošinājums šiem pacientiem, ka viņi var saņemt aprūpi," norādīja Kalējs.
Viņš uzsvēra, ka pat maksas pakalpojumu nodrošināšana ir apgrūtināta, jo nevar atrast darbiniekus. "Negrib strādāt māsas par 700–800 eiro," piebilda biedrības vadītājs.
"Pat maksas pakalpojumu rinda ir jau uz nākamo gadu. Pakalpojumu sniegšana jau tagad ir apdraudēta. Piešķirtā nauda šajā aspektā neko nerisina,"
atkārtoja Kalējs, piebilstot, ka tā būs vien neliels atspaids pacientiem, kam nepieciešama neatliekamā palīdzība un intensīvā terapija.
Savukārt Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis ("Progresīvie") intervijā Latvijas Radio atzina – ja "Progresīvajiem" jaunajā valdībā būs veselības ministra postenis, tam virzīs bijušo NVD vadītāju, "Progresīvo" politiķi Edgaru Labsvīru.
Cepurītis atzina, ka veselības nozare "noteikti ir glābjama" un jaunajai valdībai vispirms būtu jāsakārto "lielās prioritātes" un "milzīgie izaicinājumi" – drošība, aizsardzība un veselības nozare.
