Pirms tiesas sēdes smagos noziegumos apsūdzētais Lindermans komentārus nesniedza. Šajā tiesas sēdē viņa liecības uzklausīšanai tika atvēlētas vairākas stundas. Tiesas zālē trešdien pārsvarā skanēja krievu valoda. Tiesa ļāva viņam liecināt bez tulka. Skaidrojums – likums to ļauj. Liecība tika iesniegta arī rakstiski, un lietas dalībniekiem pretenziju nebija.
Prokurors skaidroja, ka Lindermans apsūdzēts par viņa pausto sociālajos tīklos un portālā "Sputņik". Savu vainu Lindermans neatzīst un skaidroja, ka "Sputņik" rakstos neesot citēts precīzi.
"Lietas materiālos, tekstā, apsūdzības tekstā un ombuda biroja slēdzienā nepatiesi tiek citēti mani vārdi. Es neteicu, ka "vairākums līķu ir apšaužu laikā bojāgājušie" Es neizmantoju vārdu vairākums, bet daļa. Nozīmīga daļa. Citējot pašam savu interviju – "daļa ir artilērijas apšaudēs bojāgājušie, bet ne vairākums" Un to es pats neesmu izdomājis. (..) Savā video intervijā es nenoliedzu kara noziegumu izdarīšanu Ukrainā. Es kritizēju praksi, ka secinājumi tiek izdarīti pirms izmeklēšanas pabeigšanas, pat pirms tās vispār sākšanas. Politiķi un žurnālisti uzreiz paziņo par kara noziegumiem, pasludina vainīgo, bet tiesu medicīnas eksperti notikuma vietā ierodas vien pēc divām nedēļām, kā tas bija konkrētajā gadījumā," sacīja Lindermans.
Lindermans atpazīstamību guvis jau pirms Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Viņš bija viens no līderiem, kurš vāca parakstus, lai ierosinātu Latvijā referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Tagad sociālajos tīklos viņš nesen paudis atbalstu politiķei Tatjanai Ždanokai (Latvijas Krievu savienība) un jaunietim, kurš pērn Latvijā neatļauti izkāra Krievijas karogu.
Atbildot uz prokurora jautājumiem, Lindermans sevi sauca par žurnālistu. "Es esmu ilgus gadus strādājis žurnālistikā. Man ir Starptautiskās Žurnālistu savienības apliecība," piebilda apsūdzētais.
Pēc tiesas sēdes prokurors Salvis Skaistais norādīja, ka pierādījumu kopums ir pietiekams. Gan "Facebook" ieraksti, gan intervijas portālā "Sputņik" pēc valsts apsūdzības ieskata ir gan naida runa, gan Krievijas veikto darbību pret cilvēci un mieru attaisnošana.
"Jūs jau dzirdējāt šodienas tiesas sēdē, ka Lindermana kungs visam piedod interpretāciju un uzskata, ka tā nav naida runa, bet viedokļa paušana. Tātad šeit mums nāca palīgā Latvijas Republikas tiesībsargs, kurš, izpētot sarunas, nonāca pie secinājuma, ka Lindermana "žurnālistikas" veidotajā ietvarā ir saskatāmas naida runas pazīmes," teica prokurors.
Lindermans pēc tiesas sēdēs uz LTV jautājumiem deleģēja atbildēt advokāti Jeļenu Kvjatkovsku.
Viņa sacīja: "Kā mans klients šodien paskaidroja, ka, vērtējot video interviju kopumā, tad konteksts ir pavisam cits. Manā ieskatā tie izteikumi, redzot visu kontekstu, ko apsūdzība nedarīja, protams, nedod pamatu viņu apsūdzēt pēc viņam inkriminētajiem pantiem. Protams, viņš nekur to nesaka, [ka neatbalsta Krievijas Federāciju]. Viņš šodien pateica vienu svarīgu frāzi, viņš analizē cēloņsakarības, nevis dod vērtējumu kaut kādām darbībām. Un tā ir ļoti būtiska nozīme. Man ir cerība, ka demokrātiskā valstī kaut ko analizēt vēl ir atļauts."
Trešdien tika pabeigta tiesas izmeklēšana. Nākamā tiesas sēde nozīmēta marta beigās, kad sāksies debates.
KONTEKSTS:
Prokuratūra ir cēlusi apsūdzību prokremliskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam par Krievijas izvērstā agresīvā kara Ukrainā mērķtiecīgu attaisnošanu un slavināšanu un centieniem provocēt naidu un nesaticību starp dažādu tautību iedzīvotājiem Latvijas sabiedrībā.
Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD), kas iepriekš informēja, ka dienests kriminālprocesu sāka 2022. gada 7. jūnijā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD konstatēja, ka Lindermans interneta vidē brīvi pieejamās platformās neierobežotam personu lokam mērķtiecīgi un sistemātiski izplatīja Kremļa interesēm atbilstošus vēstījumus, attaisnojot Krievijas izvērsto militāro agresiju pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem.
2022. gada jūnijā Lindermanam bija piemērots apcietinājums, bet vēlāk tas tika mainīts pret 6000 eiro drošības naudu. VDD noteicis arī papildu ierobežojumus – tikšanās un sarakstes liegumu ar dažādām personām, izņēmums esot vien aizstāvis.
LTV raidījums "De facto" ziņoja, ka 2023. gada aprīlī vairākās tiesās Rīgā paredzēts sākt skatīt lietas apsūdzībā par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu pret vairākiem autoriem, kuri vēl pirms Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā publicējušies mediju holdingā "Rossiya Segodnya" ietilpstošajās vietnēs "Sputnik" un "Baltnews". To starpā ir arī Lindermans, kā arī "Baltnews" bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs un vairāki partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) aktīvisti un citi "krievu pasaules" ideju nesēji.
Lindermans tika aizturēts arī iepriekš. 2018. gadā viņu aizturēja saistībā ar LKS rīkoto sapulci pret pakāpenisku pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs. Kriminālprocess tika sākts, "lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka VDD iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm".
Vēlāk kriminālprocess tika izbeigts, bet, ņemot vērā Lindermana prokremlisko nostāju, viņš vairākus gadus atrodas drošības dienestu redzeslokā.
