Ziemā sētnieku darbs ir viens no smagākajiem – no agra rīta jābūt notīrītām ietvēm; tāpat arī vakaros. Un tā daudzus mēnešus, kad daba aplaimo ar pamatīgu sniega kārtu.
"Nav viegli, pirmkārt, atrast. Un, otrkārt, ja mēs atrodam, ir jautājums par darba kvalitāti. Ja runājam par mazkvalificēto darbaspēku, tad arvien grūtāk ilgtermiņā ir atrast stabilus darbiniekus," pastāstīja Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe.
"Ir pat tā, ka ir cilvēks, ko mēs atrodam, uznāca šāda ziema, cilvēki saprot, ka šis darbs ir fiziski par smagu un nespēj to izdarīt. Tomēr statistika rāda, ka mums sētnieki ir gados vecāki cilvēki," pastāstīja SIA "Valmieras namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks.
Līdzīgi sacīja arī citā Vidzemes pašvaldībā – Cēsīs. Tur pat pamanīts, ka darbā piesakās ne tikai seniori ar veselības problēmām, bet arī cilvēki ar atkarībām.
Kameras priekšā paši sētnieki runāt nevēlas. Viņiem 500 eiro alga tomēr ir svarīga, tāpēc ir bailes zaudēt darbu. Tomēr pie izslēgtas kameras atzīst – šāda alga pie tik smaga darba ir ļoti zema.
"Ko tur liegties, sētnieka atalgojums atbilst valstī minimāli noteiktajai. Nedaudz atalgojums palielinās uz ikgadējo individuālo novērtējumu, bet principā tas ir valstī minimālais noteiktais plus pārdesmit eiro," zināja teikt Zurģe no Smiltenes novada.
"Bieži izplatīta ir minimālā alga un tās teritorijas ir mazākas. Ir arī tādi sētnieki, kuriem ir 900 eiro, kur tās teritorijas ir lielas, un tur cilvēks sāk no rīta un līdz vakaram raujas," pastāstīja Kabraks no Valmieras.
Tomēr pašvaldībās sētnieku algas celt pašlaik nespējot naudas trūkuma dēļ. Vienīgais risinājums ir plašāk piesaistīt tehniku un meklēt vēl citus veidus, kā darbu padarīt efektīvāku.
Tāpat šajā laikā, kad intensīvi jātīra sniegs, pamanīts, ka sētnieki biežāk ņem slimības lapas. "Kā uznāk lielā slodzīte, tā parādījās slimības lapa. Mums brigādē strādāja cilvēks, kas apkalpo autobusa pieturas – tīra kāpnes, soliņus. Un ir pirmās dienas, piemēram, trīs, kad fiziski ar lāpstu nostrādā, saka, ka mugura sāp," pastāstīja Kabraks.
Ģimenes ārsti tomēr saka, ka neesot novērojama īpaša tendence, ka sētnieki izteikti vairāk vērstos pie mediķiem ar lūgumu izsniegt darba nespējas lapas.
"Sētnieki tāpat kā citi cilvēki strādā smagu fizisku darbu. Palaikam viņiem ir šīs problēmas; visbiežāk ar muguru. Tad arī ir darba nespējas lapa," sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība).
Pašvaldības norāda, ka nākotnē domās, kā risināt sētnieku trūkumu un to, kā cilvēka darbu aizstāt ar tehniku.
