Māris Bambis ir skursteņslauķis ar 20 gadu stāžu. Viņa pieredze rāda – māju īpašnieki attopas pēdējā brīdī. Māris uzskata, ka katla telpai ir jāizskatās tikpat tīrai kā vannas istabai vai guļamistabai.
"Šajā brīdī cilvēkiem ir jārēķinās ar vairākām nedēļām, līdz pat mēnesim, lai iegūtu [izsaukto] skursteņslauķi. Cilvēki ir dažādi, tad arī viņu paradumi ir dažādi. Ja viens uzskata par pienākumu to [iztīrīt skursteni] izdarīt, skatās atbilstoši noteikumiem, cits atkal vispār nepievērš uzmanību, tīra tikai tad, kad jau vairs apkures ierīce nestrādā," sacīja Māris.
Tukuma novadā šogad neiztīrītu skursteņu dēļ ugunsgrēki izcēlušies 29 mājās. Trīs no degšanām notikušas šajā apkures sezonā,
apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Tukuma daļas komandieris Viesturs Driķis: "Kurinot apkures iekārtu, uz dūmvada iekšējās virsmas veidojas nosēdumi. Labākajā gadījumā tas samazina apkures iekārtas efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var rasties dūmgāzes, notikt sodrēju aizdegšanās."
Vienīgā iespēja, kā izvairīties no ugunsgrēka, ir dūmeņu tīrīšana un to pārbaudīšana, vai tehniski tie ir droši.
Skursteņslauķis Māris Bambis norādīja, ka ķieģeļu dūmeņi ir jātīra reizi gadā, bet ilgdedzes cietā kurināmā ierīces dūmvads – pat divreiz gadā. "Ja ir ķieģeļa skursteņi ar metāla oderējumu vai metāla dūmeņi, tad tādus dūmeņus savukārt vajag tīrīt ne retāk kā reizi divos gados," skaidroja skursteņlauķis.
Ja ugunsgrēks ir izcēlies, tad atliek evakuēties un izsaukt glābējus. Nereti nodeg visa māja, un tās iemītniekiem, paliekot bez elementārām ikdienai vajadzīgām mantām, vairs nav kur dzīvot. Tad talkā nāk pašvaldības, piemēram, piešķirot dzīvojamo telpu vai pabalstu.
Pēdējo gadu statistika liecina, ka katrs desmitais ugunsgrēks izcēlies tieši netīrītu, bojātu vai nepareizi lietotu apkures ierīču dēļ.
