Kā secinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija, mājlopu audzēšana rada aptuveni septīto daļu no cilvēku ražotajām siltumnīcefekta gāzēm, kas izraisa klimata pārmaiņas. Tāpēc jau vairāk nekā desmit gadus dažādas organizācijas un zinātnieki spriež, ka attīstītajās valstīs gaļas patēriņu vajadzētu samazināt. Viens no veidiem būtu palielināt tās cenu ar speciālu nodokli. Taču nekādu lēmumu par to nav un netiek arī plānoti.
Nesen ar kārtējo par šo tematu veikto pētījumu savus "Facebook" sekotājus iepazīstināja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Danusēvičs savu ierakstu sāka, pieminot Eiropas zaļo kursu un it kā jau pieņemtu lēmumu, ka nodoklis būs.
"Zaļā kursa ietvaros nolemts piespiedu kārtā ierobežot gaļas patēriņu, ieviešot gaļas nodokli. 16 kilogrami gadā uz cilvēku un ne vairāk," rakstīja LTA prezidents.
"Re:Check" tādu informāciju neatrada. Tāpat nav pierādījumu, ka zaļais kurss paredz mērķtiecīgi ierobežot gaļas patēriņu.
Kad "Re:Check" telefona sarunā Danusēvičam lūdza informācijas avotu, viņš noliedza, ka tā būtu rakstījis. Proti, esot tikai norādījis, ka par to spriež.
Taču viņa "Facebook" ierakstā skaidri teikts, ka jau nolemts. Tā to uztvēruši arī viņa sekotāji. Daži komentāros runā par Eiropas Savienības debīlismu un centieniem likt mums ēst kukaiņus un tārpus.
Danusēviča minētajā Oksfordas Universitātes pētījumā secināts, ka gaļa ir pārāk lēta. Zinātnieki pie tā nonākuši, izsverot lopkopības un gaļas patēriņa kaitīgo iespaidu uz klimatu, dabu un sabiedrības veselību. Taču viņi neaicina ieviest konkrētu nodokli un pat brīdina, ka par to jālemj ļoti uzmanīgi, lai nekaitētu nabadzīgākajai sabiedrības daļai. Arī Danusēviča minētais 16 kilogramu gaļas limits pētījumā nav piedāvāts.
Gaļas tematam pievērsusies arī kāda pazīstama melu izplatītāja, kura teju katru nedēļu stāsta par valdības plāniem kontrolēt sabiedrību.
Viens no šiem veidiem esot vegānisko un veģetāro produktu popularizēšana. Viņa stāstīja, ka šajos graudu, sojas un citu pākšaugu izstrādājumos esot toksiskas vielas, kas izraisa vēzi:
"Lai padarītu šo biomasu par līdzīgu īstai gaļai, ir vajadzīgas arī citas sastāvdaļas. Dažādas krāsvielas, fosfāti un citas, kuras arī patiesībā ir potenciāli kancerogēni – kā it kā nevainīgā karameļu krāsviela, kura vēl 2007. gada pētījumā tika apstiprināta kā vēzi izraisoša pelēm."
Viņa maldina. Latvijas veikalu piedāvājumā "Re:Check" neatrada nevienu gaļas aizstājējproduktu, kam būtu mākslīgi pievienoti fosfāti. Karameļu krāsvielas tajos izmanto reti. Parasti vēlamo krāsu iegūst ar dabiskajām krāsvielām, piemēram, biešu sulu vai paprikas ekstraktu.
Daudz biežāk karameļu krāsvielas jeb E150 pievieno saldinātajiem dzērieniem, saldumiem un mīklas izstrādājumiem. Taču to drīkst darīt tikai Eiropas Savienībā atļautajā daudzumā. Pētījumos secināts, ka ar pārtiku nav iespējams uzņemt tik lielas devas, kas varētu izraisīt vēzi vai citas nopietnas kaites.
Tātad cilvēkiem, kas gaļas vietā mēdz izvēlēties veģetāros vai vegāniskos burgerus, desas vai citus aizstājējproduktus, nav jāuztraucas. Tiem nav pievienotas nekādas īpašas vielas, kuru dēļ tie būtu bīstami veselībai.
