Daudzprofilu dienas stacionārs Stradiņa slimnīcā ir viena no nodaļām, kurās ārstē sāpes.
Sāpju medicīna pasaulē attīstījās pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā. Taču Latvijā par to kā atsevišķu nozari runā tikai kopš 2003. gada. Akūtas sāpes vienmēr ir speciālistu ziņā, bet hronisku sāpju gadījumā palīdz algologs jeb sāpju ārsts.
PSKUS konsultante, algoloģe Ināra Logina norādīja: "Visbiežāk locītavu, muguras un galvas sāpes, miesas sāpes un dvēseles sāpes nav atdalāmas. Tāpēc sāpju ārstam ir jāsaprot – iedot tableti, paglaudīt galviņu vai veikt blokādi. Nav jau tikai sauciens – sāpes ir biopsihosociāls fenomens. Ciešanas kā psiholoģiskais aspekts."
Ārste uzsvēra, ka sāpju ārstēšanā liela nozīme ir pacienta līdzestībai. Proti, vai cilvēks ir gatavs daudz ko darīt arī pats.
"Nevar izārstēt nevienu, var palīdzēt izārstēties. Paša rokās [ir daudz]. Neviens nevingros tavā vietā. Ir jākustas pašam. Svars jāsamazina pašam," pauda ārste.
Lielākā problēma sāpju ārstēšanā Stradiņu slimnīcā ir tā, ka daudzviet ir garas rindas un vietu trūkums.
"Ir valsts pasūtījums, ģimenes ārsta nosūtījums. Rindas ir mainīgs jēdziens. Gada sākumā īsākas, gada beigās – garākas," pauda Logina.
Nespējot ciest sāpes, daudzi vēršas arī privātās sāpju ārstēšanas klīnikās. Taču sāpju ārsti aicina cilvēkus neciest sāpes un nesamierināties, bet meklēt palīdzību.
