Lielos, melnos dūmu mutuļus, kas 5. septembra pēcpusdienā pacēlās augstu virs Saldus novada Novadnieku pagastā esošās kaļķakmens miltu ražotnes, varēja redzēt iztālēm. Vistuvāk šai vietai ir vairākas nelielas privātmājas. Sarmītes kundze tajā brīdī dārzā rakusi kartupeļus.
"Nu bija vairāki stipri tādi tie trokšņi. Un tādi mutuļi vēlās melni. Nevarēju nomierināties. Visu laiku trīcēju, domāju. Vēl skatos, mašīnas brauc viena pakaļ otrai un ātrie brauc," atminējās Sarmīte.
Savukārt Andris tajā brīdī mājai licis durvis. Viņš saka labus vārdus par visu iesaistīto dienestu ātru un operatīvu rīcību, jo tā izdevies nosargāt līdzās esošu vēl vienu ēku. Tā kā Andris dzīvo uz nelielas ieliņas, pa kuru arī varēja piekļūt nelaimes vietai, viņš skarbus vārdus velta tiem, kas brauca tuvāk noskatīties uz citu nelaimi.
"Mīļie cilvēciņi, tie, kas grib kaut ko redzēt, padomājiet to, ka citi grib strādāt un netraucēt. Vienkārši 30 gadu esmu kā zemessargs.
Sanāca dusmas, uzvilku formas jaciņu un bloķēju ceļu, lai cilvēki nelien, netraucē citiem strādāt," stāstīja Andris.
Ugunsdzēsējiem ierodoties notikuma vietā, bija redzama ne tikai degšana, no cisternām noplūda arī gāze, ik pa laikam notika lokālas eksplozijas.
Ugunsgrēku dzēst bija bīstami un grūti, vēl 5. septembra vakarā ap pulksten 22 to nebija izdevies lokalizēt.
VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs pastāstīja, ka gāzes noplūde notikusi no cisternām, bojātajām pievada šļūtenēm un vadiem: "Ūdensapgāde šajā vietā ir apgrūtināta, tuvākās ūdens ņemšanas vietas ir izsīkuma robežās." Ugunsdzēsēji nodrošināja cilpveida ūdens padevi – to pašu ūdeni, kas lietots dzēšanai, atkal savācot un izmantojot vēlreiz, atdzesējot cisternu.
Liesmu izplatīšanos izdevās ierobežot vien 20 minūtes pēc pusnakts, bet
darbs notikuma vietā noslēdzās ap 2.30 naktī. Kopējā degšanas platība bija 790 kvadrātmetru.
Otrdienas vakarā Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija) sacīja, ka pēc situācijas apzināšanas lemts nesasaukt civilās aizsardzības komisijas sanāksmi. Bet apzināts, kas tobrīd ir nepieciešamākais.
"No pašvaldības puses mēs sakārtojām siltu ēdienu, lai glābēji varētu ieturēt maltīti un turpināt strādāt," norādīja Zusts.
Uzņēmuma pārstāvis tikmēr stāstīja, ka ar gāzi tiek žāvēts kaļķakmens, pēc tam tas tiek samalts. Jau šobrīd uzņēmumam nav klājies viegli. Tā darbību ietekmējusi gan pandēmija, gan Krievijas karš Ukrainā un augstās energoresursu cenas.
Vai izdosies atgūties no šiem zaudējumiem, SIA "Sātiņi LM" valdes loceklis Uldis Spēlmanis vēl neprognozēja.
"Cilvēki nav cietuši, tas ir labākais, kas ir noticis. Zaudējumi tiks aprēķināti, saprasti, cik lieli un cik ātrā laikā to var novērst. Nostrādāja kaut kādi drošības vārstuļi, bet smalkāka informācija – tur ir darbs ekspertiem, lai izskaidro, kur ir radies iemesls, kāpēc tā ir noticis," pauda Spēlmanis.
Uzņēmums "Sātiņi LM" izveidots 2006. gadā uz bijušās Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcas kaļķakmens pārstrādes bāzes. Kaļķakmens miltu ražošana praktiski nav pārtraukta kopš 1964. gada, liecina ieraksts uzņēmuma mājaslapā.
