Šī gada aprīlī veiktajā aptaujā vairāk iedzīvotāju nekā iepriekš atzina, ka sabiedriskie mediji stiprina piederības sajūtu Latvijai. Salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs audzis par 6%, sasniedzot 53%. Aptuveni katrs ceturtais aptaujātais (26%) paudis neitrālu attieksmi, bet 14% apgalvojumam nav piekrituši. Savukārt 7% aptaujāto atturējušies paust viedokli.
Arī mazākumtautību iedzīvotāji norādīja, ka Latvijas sabiedriskie mediji stiprina viņu piederības sajūtu Latvijai. Ja pērn tam piekrita 34%, tad šogad jau 41% aptaujāto mazākumtautību pārstāvju. Neitrālu attieksmi šogad pauda 21%, bet nepiekrita 26% respondentu.
Tāpat pieaudzis to sabiedrisko mediju lietotāju skaits, kas norādīja, ka sabiedriskie mediji motivē kritiski domāt un spriest par apkārt notiekošo. Šis skaits palielinājies no 43% līdz 50%.
Savukārt 51% iedzīvotāju atzinuši, ka sabiedriskie mediji palīdz saprast arī citus cilvēkus un viņu skatījumu uz dzīvi. Mazākumtautību auditorijā tā norādījuši 43% aptaujāto sabiedrisko mediju lietotāju.
"Iedzīvotāji novērtē sabiedrisko mediju sniegumu demokrātijas vērtību veicināšanā un uzturēšanā, kā arī sociālekonomiskajā un kultūras dzīvē. Vienlaikus redzam, ka cilvēki sagaida vairāk satura dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai piesaistītu auditoriju un uzrunātu arī tos, kas informāciju arvien vairāk smeļas neprofesionālos informācijas avotos, ir ļoti svarīgi attīstīt daudzpusīgu un kvalitatīvu saturu, kā arī palielināt klātbūtni dažādās digitālajās platformās.
Lai to paveiktu, izšķiroši svarīgs ir atbilstošs finansējums sabiedriskajiem medijiem. Bez tā jauna un daudzveidīgāka oriģinālsatura veidošana, kā arī tehnoloģiskā un digitālā attīstība nav iespējama," norādīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis.
Raidījumi stiprina vēlmi interesēties par notiekošo
Iedzīvotāji šī gada sabiedriskā labuma pētījumā arī biežāk atzina, ka sabiedrisko mediju ziņu un aktuālās informācijas raidījumi stiprina vēlmi nebūt vienaldzīgiem un interesēties par Latvijā notiekošo. Tā norādīja 55% aptaujāto, salīdzinot ar 48% pērn. Savukārt 48% pauda, ka sabiedriskie mediji palīdz saprast iemeslus valstī pieņemtiem lēmumiem. Tikai 17% aptaujāto uzskata, ka sabiedriskie mediji to nedara, bet 29% pauduši neitrālu viedokli.
Audzis arī iedzīvotāju novērtējums par to, ka sabiedriskie mediji ziņu un aktuālās informācijas raidījumos pārstāv visas sabiedrības intereses. Tam piekrita 44% aptaujāto, 28% pauda neitrālu skatījumu, bet 21% aptaujāto tam nepiekrita.
57% no sabiedrisko mediju lietotājiem uzskata, ka saturā tiek atspoguļoti dažādi viedokļi, kas atšķiras no paša respondenta skatpunkta. Vēl aptuveni katrs ceturtais aptaujātais tam nedz piekrīt, nedz nepiekrīt, bet vien 13% aptaujāto sabiedrisko mediju saturā nesaredz šādu viedokļu daudzveidību.
Iedzīvotāji pozitīvi vērtē ziņu un analītiskos raidījumus; vairāk sagaida saturu dzīves kvalitātes uzlabošanai
Iedzīvotāji pozitīvi vērtē sabiedrisko mediju ziņu un analītiskos raidījumus, kā arī diskusijas par politiku un ekonomiku.
"Tomēr zemāk vērtē un vairāk sagaidu vērtīgu un saistošu saturu, kas vairo zināšanas dzīves kvalitātes uzlabošanai – par dzīvesstilu, ģimeni, mājsaimniecību, veselību –, kā arī iedvesmo uzdrīkstēties darīt un realizēt sevi.
Ir pamats uzskatīt, ka cilvēkiem arī pietrūkst interesantu, aizraujošu inovatīvu formātu," norādīja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrība iegūtu daudz vairāk, ja pieaugtu valsts finansējums sabiedriskajiem medijiem.
"Nav pieļaujama situācija, ka kara un dezinformācijas apstākļos pašreizējā sabiedrisko mediju finansēšanas kartība liek samazināt oriģinālsatura apjomu, nevis gādā par attīstību un uzticamas informācijas palielināšanu," pauda Siksnis.
Auditorijas piesaistei nepieciešams paplašināt satura daudzveidību
"Daudzpusīgs un kvalitatīvs saturs ir un būs pamats Latvijas iedzīvotāju vēlmei lietot sabiedriskos medijus. Tādēļ satura attīstībai un klātbūtnei dažādās digitālajās platformās jābūt galvenajai prioritātei turpmākajā darbā," pauda SEPLP loceklis Eglītis.
Jaunu sabiedrisko mediju lietotāju uzrunāšanai nepieciešams tematiski un žanriski daudzveidīgāks un kvalitatīvāks saturs ar izklaides elementiem, norādīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks un aptaujas rīkotājs Andris Saulītis.
"Šo mērķauditoriju medijos mazāk interesē tā sauktie smagie žanri jeb ziņas un analītiskie raidījumi, kā arī kultūra. Tā vietā priekšroka tiek dota izklaidei un ārvalstīs veidotam saturam, kuram arī ir iespēja stiprināt uzticēšanos demokrātiskām vērtībām un piederības sajūtu Latvijai," pauda Saulītis.
Sabiedriskā labuma aptauja veikta sadarbībā ar "Norstat Latvia" tiešsaistē no šī gada aprīļa līdz jūnijam, aptaujājot 3614 respondentus.
