Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Bērziņa 29. februārī nosūtījusi pašvaldībai vēstuli, kurā aicina pašvaldības domi nekavējoties lemt par pašvaldības domes priekšsēdētāja ievēlēšanu, kā arī sniegt ministrijai informāciju par jautājuma virzību līdz 8. martam.
Vēstulē pausts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs tika atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar 2023. gada 2. novembri, kas nozīmē, ka pašvaldības dome strādā bez domes priekšsēdētāja gandrīz trīs pilnus mēnešus.
Pašlaik Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus pilda "Kopā Latvijai" politiķis Aleksejs Stecs. Pēc vēstules saņemšanas jautājums par Rēzeknes domes priekšsēdētāja ievēlēšanu ir iekļauts domes 7. marta sēdes darba kārtībā. Šajā sēdē plānots lemt arī par pašvaldības nākamā gada budžetu.
Atbilstoši Pašvaldību likumam domes priekšsēdētāja vietniekam ir tiesības aizvietot priekšsēdētāju. Likumā noteikts, ka priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus, ja domes priekšsēdētājs ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.
Tomēr ministre vēstulē vērsusi uzmanību, ka "no tiesību normām izriet šāda aizvietošanas institūta limitētais raksturs". Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju divu mēnešu laikā, teikts vēstulē.
KONTEKSTS:
Rēzekne pirms aptuveni pusgada nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju un virzītos uz aizdevumam nepieciešamo bezdeficīta budžetu.
