Bērziņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Šodienas jautājums" norādīja, ka rīt, 24. janvārī, gaidāma finanšu stabilizācijas komisijas sēde, kurā izskatīs Rēzeknes pašvaldības iesniegto budžeta projektu, kurā ir 1,3 miljonu eiro deficīts.
Tā, kā ir, palikt nevar un Rēzeknei budžets ir jāsakārto. "Ja tas nebūs iespējams un Rēzeknes valstspilsēta to nevarēs izdarīt, būs jāpieņem citi lēmumi," pauda ministre. "Pēc būtības Rēzeknes valstspilsēta uzdotos uzdevumus nav izpildījusi."
"Ir jāpagaida komisijas lēmums rīt, bet variantu par domes atlaišanu izslēgt nevaram," sacīja Bērziņa.
Viņa apstiprināja – ja valstspilsētai nav sabalansēta budžeta, Saeimā varētu virzīt jautājumu par Rēzeknes domes atlaišanu: "Ir jāvērtē Rēzeknes domes atbildība kopumā. Tas būs nākamais solis, ja nebūs iespējams nonākt pie sabalansēta budžeta."
Runājot par budžeta grūtībām citās Latvijas pašvaldībās, piemēram, Krāslavas novadā, Bērziņa atturējās komentēt, vai šajā gadījumā ir bezatbildība vai finansējuma trūkums.
"Iespējams, ir abi iemesli, bet kopumā jāatzīmē, ka daudzām Latvijas pašvaldībām šogad ir grūti saplānot budžetu, ir vairāki objektīvi iemesli, kurus lielā mērā izraisījuši notikumi ārpolitikā, gan karš Ukrainā, gan energoresursu sadārdzinājumi, bet papildus tam tieši šogad pašvaldībām bija jārēķinās gan ar skolotāju algu pieaugumu, gan ar minimālās algas pieaugumu, gan procentu maksājumu pieaugumu. Tas izdevumus palielina," norādīja Bērziņa.
Tāpat pašvaldībās samazinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to sarūk ieņēmumi, tādēļ pašvaldībām savlaicīgi jādomā, ko darīt.
Komentējot situāciju Balvu novadā, kur trūkstot 4,8 miljonu eiro, Bērziņa aicināja pagaidīt novada domes lēmumu, bet mēram esot redzējums, kā šo situāciju varētu risināt, bet, visticamāk, bez finanšu aizņēmuma neiztiks, lai atrisinātu situāciju.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Rēzeknei ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības. Turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi trīs mēnešiem 8,68 miljonu apmērā.
