Eiropas Komisija šonedēļ plāno nākt klajā ar priekšlikumu par jauniem pārtikas atkritumu samazināšanas mērķiem Eiropas dalībvalstīm. Pie tādiem Briseles ierēdņi nonākuši pēc Latvijas eiroparlamentārietes, "Jaunās Vienotības" politiķes Ineses Vaideres pilotprojekta, kurā eksperti pētīja pārtikas atkritumu samazināšanas iespējas.
Dati rāda, ka
ar pārtikas atkritumiem radām 7% no visiem Eiropas Savienības izmešiem.
Vaidere uzsvēra, ka tā ir nepieņemama situācija: "Vispirms es gribētu teikt, ka pārtika pelna mūsu respektu, mūsu cieņu. Galu galā ir patērēts cilvēku darbs, ir patērēti resursi. Tā vienkārši izmest pārtiku miskastē ir arī ētikas jautājums. Ja mēs samazinām pārtikas daudzumu, ko izmetam miskastē, tad tie ir gan ekonomiski, gan vides ieguvumi un, protams, arī sociāli ieguvumi. Tas ir labi mūsu maciņam, planētai un labi ir arī cilvēkiem."
Tā kā politiķes pilotprojekts atbilda nosacījumam, ka ar to risina svarīgu problēmu, tas saņēma 650 tūkstošus eiro konkrētāku priekšlikumu izstrādei. 16 eksperti no dažādām valstīm secinājuši, ka mājsaimniecībām rūpīgāk jāplāno pārtikas sagāde, ledusskapī produkti jāizvieto atbilstoši derīguma termiņam, kā arī vispār jāveido saraksts, kas tad ēdams mājās ir.
"Unikālu rīku nav, jo katras valsts kultūra ir dažāda. Bet nav jau nekas sarežģīts vajadzīgs. Arī skolās ļoti apzināti iet uz to, lai cilvēki ēstu tik daudz, cik viņi var apēst. Piemēram, slimnīcās, pansionātos visi saņem vienādas porcijas, bet pēc tam vienam varbūt gribas vairāk zupu, citam – saldo ēdienu vai augļus. Mums šī sistēma arī nav sakārtota," sacīja Vaidere.
Bet, kamēr politiķi Briseles gaiteņos domā, kā mūs mudināt mazāk pirkt izmetamu pārtiku, vietējie eksperti apgalvo, ka līdz ar dažādām krīzēm arī veikalos uzvedamies prātīgāk.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle un zinātniece Rūta Bendere vada projektu, kurā pēta bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas iespējas. Pirmkārt, runa ir par šķirošanu.
"Sevišķi viegli neiet, bet iedzīvotāji principā ir atbalstoši idejai.
Bioloģisko atkritumu savākšanai, kā mēs pārbaudījām, pirmām kārtām ir vajadzīgi specializētie konteineri.
Un tiem ir jābūt nelieliem, lai tos varētu iztukšot pēc iespējas biežāk. Atkritumu daudzums ir apmēram viens litrs uz cilvēku nedēļā. Tas ir stipri mazāk, nekā mums ir ierakstīts plānā, jo cilvēks tomēr arvien mazāk šos atkritumus rada tāpēc, ka pārtikas cenas ir salīdzinoši lielas pret vidējo algu," norādīja Bendere.
Otrkārt, darbspējīgie cilvēki bieži ēd ārpus mājām. Un komerciālajā vidē bioloģisko atkritumu savākšana un utilizācija ir daudz labāk risināta nekā privātajā sektorā. Bet arī mājās var, ja grib.
Piemēru minēja Rūta Bendere: "Māja, kurā ir 9 dzīvokļi, no 240 litru konteinera ar nešķirotajiem [atkritumiem] pārgāja uz 110 litru. Un arī tāds 110 litru konteiners ielikts bioloģiskajiem [atkritumiem]. Līdz ar to viņiem ir stipri mazākas izmaksas un viņi arī stingri šķiro papīru, plastmasu, metālu."
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs atgādināja, ka izmestās pārtikas apjoms ir spogulis mūsu labklājībai. Runājot par atkritumu šķirošanu, viņš sacīja, ka tā sauktā vecā Eiropa jau izdzīvojusi problēmas, kas šajā jomā skar arī mūs, – pārtikas atkritumi rada smakas un citas higiēnas problēmas, bet dalītu vākšanu ietekmē arī vietas trūkums pie mājokļiem.
"Vēlme ir no pašvaldībām, vēlme ir no tiem, kas veido šo politiku, bet iedzīvotāju vēlme šobrīd neiet kopsolī.
Tā soli atpaliek no visa tā, ko vajadzētu," sacīja Nikolajevs.
Jāpiebilst, ka pirms gada Valsts kontrole atzina, – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā Latvijā tiek veidota dārga, iedzīvotājiem neizdevīga un videi nedraudzīga bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma.
