ĪSUMĀ:
- Rēzeknes novadā pēc mašīnas dedzināšanas ukraiņi nejūtas drošībā.
- Policija neredz saistību starp ugunsnelaimēm Rēzeknes novadā un Zaubē.
- Policija norāda, ka pret ukraiņiem pastrādā mazāk noziegumu.
- Rēzeknē cilvēki nemēģinot afišēt, ka palīdz ukraiņiem.
Ukraiņi Rēzeknē bažījas par drošību pēc mašīnas aizdedzināšanas
"Tie ir huligāni, tie nav nopietni cilvēki. Laikam jaunieši, kas neko nesaprot? Vai tad mēs no labiem apstākļiem aizbraucām? Mēs no kara bēgām. Bet atbraucām uz ugunsgrēku," uzsvēra ukraiņu vecmāmiņa Halina, kuru Latvijas Radio sastapa viesu mājā "Villa Roza" Latgalē.
Nakts uz 7. oktobri, kad Roščupkinu ģimene ļaunprātīgi izraisītā ugunsgrēkā zaudēja žiguli, bet saimnieka auto "Ford" tikai modrības dēļ izdevās paglābt, joprojām nav aizmirsusies.
Tagad ukraiņi slikti guļ, katru vakaru no 11 kilometru attālās Rēzeknes reidā atbrauc policija. Sardzē uz maiņām stāv arī paši bēgļi. Istabiņā, kur dzīvo vīrs un sieva Roščupkini ar vecmāmiņu, novietota svētbilde, ko viņi paņēma līdzi mašīnā, kad maija beigās no Boļšije Prohodi ciemata okupētajā zonā pie Harkivas cauri apšaudēm pāri Krievijai devās uz Latviju. Trīs mēnešus gaisa trauksmju laikā sēdējuši pagrabā, Latgales laukos viņi līdz šim bija jutušies drošībā.
Valentīna Roščupkina pastāstīja: "Mums absolūti ne ar vienu nav bijušas nekādas saķeršanās, nekas slikts. [Rēzeknes] pilsētā gan dzirdējām, ka kādam [ukrainim] sasita mašīnu pie viesnīcas. Tas notika [vasarā], kad mēs tikko ieradāmies. Bet šeit, tik mierīgā vietā, neviens neko tādu negaidīja. Naktī pamostamies, sit pie loga: deg mūsu mašīna! Mūsu te kļūst arvien vairāk. Varbūt tāpēc mēs cilvēkiem neesam tik patīkami?"
Roščupkini tomēr ir aizkustināti par vairākiem vietējiem, kas pēc ugunsgrēka viņiem ziedojuši nelielas naudas summas. "Villa Roza" saimnieks Valērijs Ivanovs sadegušā auto vietā nopircis citu ģimenes apgādniekam – traktoristam, kas dodas strādāt pie apkārtnes zemniekiem. Viņa neregulārie ienākumi kopā ar vecmāmiņas pensiju ir ģimenes iztikas avots. Roščupkinu bērni palikuši Ukrainā. Viesu mājā laukos ģimene var izdzīvot, pilsētā nevarētu.
Šī ir viena no retajām mītnēm Rāznas dabas parkā, kas joprojām piedāvā pajumti ukraiņiem. Ne tikai tādēļ, ka to arī ziemā iespējams apkurināt, bet arī tāpēc, ka dāsnais valsts atbalsts bēgļiem beidzies. Pavasarī viesu mājām pienācās 15 eiro par katru bēgli dienā un 10 eiro pārtikai, tagad finansējums sarucis līdz 3,20 eiro "uz papīra" dienā. Viesu mājā, kas ierīkota bijušajā skolā, ir 60 vietas. Jauni bēgļi joprojām ierodas, citi dodas atpakaļ uz Ukrainu vai tālāk uz Eiropu. Saimnieks Valērijs Ivanovs pastāstīja: arī pirms dedzināšanas apkārtnē bija cilvēki, kam bēgļi bija neizdevīgi dažādu iemeslu dēļ.
"Mēs uzlikām videonovērošanas kameras. Nācās to darīt, jo cilvēki, protams, nervozē. Cita valsts, cita dzīve. Viņi atbrauca cerībā, ka šeit viss būs labi. Bet te ir arī tādas nelielas, viņiem nepatīkamas lietas. Netālu ir privāta šautuve. Mēs jau bēgļiem sakām, ka tur šauj pa šķīvjiem un mežakuiļiem. Bet, kad logi ir vaļā un šautuvē sāk šaut, viņi lec ārā no gultām un guļas zemē. Mēs ukraiņu vārdā uzrakstījām vēstuli, bet neko nepanācām. Likumiski viss esot kārtībā, bizness ir bizness, un šeit taču nav kara! Tam var piekrist un nepiekrist. Sanāk, ka morāle palikusi kaut kur ārpusē," stāstīja Ivanovs.
Policija neredz saistību ar ugunsgrēku Zaubes ukraiņu mītnē
Nedēļu pēc "Villa Roza" notikumiem sociālajos tīklos un arī masu medijos parādījās informācija: 14. oktobrī izcēlies ugunsgrēks arī Cēsu novada Zaubē pie luteriskās baznīcas draudzes nama, kur dzīvo daudzbērnu ģimene no Ukrainas. Ar lauzni esot bijušas nosprostotas durvis, nogriežot cilvēkiem evakuācijas izeju. Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte apstiprināja, ka saistībā ar šo ugunsgrēku sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, bet "Villa Roza" mašīnu dedzināšanas lietā – par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Policijas rīcībā esošā informācija liecinot, ka Zaubes ugunsgrēks sācies, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni.
Taču, pretēji ugunsgrēkam pie "Villa Roza", Zaubes gadījumā neesot pierādījumu par noziedzīgu nodarījumu pret ukraiņu ģimeni.
Tāpat nav apstiprinājusies informācija, ka šīs ģimenes durvis kāds būtu tīši nosprostojis no ārpuses. Policija arī neatzīst nekādu saistību starp abām ugunsnelaimēm. Noziegumi, kas saistīti ar Ukrainas kara tematiku, pašlaik tiek ļoti rūpīgi izmeklēti, tie ir policijas prioritāte.
"Kopš 24. februāra policija Latvijā ir fiksējusi dažādus noziedzīgus nodarījumus un likumpārkāpumus. Kopumā ir uzsākti 152 kriminālprocesi un 347 administratīvā pārkāpuma procesi, sāktas arī 244 resoriskās pārbaudes. Absolūti lielākā daļa ir saistīta ar militāro agresiju un totalitāro režīmu slavinošu simbolu attēlošanu vidē. Pārējie fiksētie notikumi ir būtiski mazākā skaitā, un tie lielākoties ir vērsti pret Ukrainas karogiem, tos nozogot un bojājot, kā arī pret Ukrainas atbalsta materiāliem, piemēram, vides plakātiem. Šo gandrīz deviņu mēnešu laikā ir fiksēti arī pāris notikumi saistībā ar fizisku konfrontāciju vai draudu izteikšanu Ukrainas pilsoņiem, bet šādu gadījumu ir izteikti maz," stāstīja policijas pārstāve.
Arī izcelt kādu Latvijas reģionu saistībā ar pieaugšu naida noziegumu skaitu viņa atturējās. Policijas dati liecinot, ka incidentu kļūst mazāk.
"Ja mēs vērtējam šī brīža situāciju, salīdzinot ar kara pirmajiem mēnešiem, var teikt, ka pret ukraiņiem un viņu mantu vērsto noziedzīgo nodarījumu skaits ir mazinājies. Ir, iespējams, atsevišķi gadījumi, kas ir guvuši plašu rezonansi sabiedriskajā telpā. Tie ir radījuši sajūtu, ka šāda veida konfliktu ir daudz un tie saasinās. Valsts policijas ieskatā, mēs nevaram šos gadījumus raksturot kā nezūdošu tendenci. Gadījumu skaits noteikti mazinās," stāstīja policijas pārstāve.
Rēzeknē cilvēki neafišē palīdzību ukraiņiem
Mēģinot sākt sarunu par ukraiņu automašīnas aizdedzināšanu ar garāmgājējiem pie lielveikala "Maxima" Rēzeknē, gan rodas secinājums, ka cilvēki vienkārši nevēlas par sensitīvo tēmu izteikties. "Neko par to nedomāju. Man nav viedokļa. Negribu runāt!" Tādas ir atbildes. Vienīgais, kurš izteica nosodījumu notikušajam, bija jaunietis no Ukrainas. Ar darbabiedriem Rēzeknē sarunās par Ukrainu viņš neiesaistoties, jo zinot, ka to vidū joprojām ir daudzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas piekritēji.
Šī iemesla dēļ arī vairāki rēzeknieši, kuri palīdz bēgļiem, to nemaz negrib afišēt. Sēžot automašīnā pie lielveikala, situāciju bija gatavs komentēt Ivars Pušmucāns. Viņš ir Latgales uzņēmējs un darbojas biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem".
Vai pilsētā pēdējā laikā iezīmējas negatīvāka attieksme pret ukraiņiem, varbūt rēzeknieši vienkārši paši ir noguruši?
Cilvēki nogurst. Patiešām nogurst. Tas emocionāli ir grūti. Ja tev vēl paralēli ir savs darbs un ģimene… Fiziski tu to vari izdarīt, bet… Katru reizi, kad tev blakus apsēžas cilvēks, kurš nupat, pirms nedēļas ir izlīdis no pagraba, protams, lielākā daļa no cilvēkiem grib pastāstīt, kā viņiem sāp. Rēzeknē lielākā bēgļu daļa nespēj atrast šeit dzīvokļus, tomēr pieņem lēmumu atgriezties Ukrainā. Rēzeknes novadu ir pametuši diezgan daudz ukraiņu. Tas ir mans personīgais viedoklis. Bet es uzsvēršu, ka starp ukraiņiem, jāatzīst, bija daži cilvēki, kuri sabojāja priekšstatu par visiem pārējiem: saņemdams pabalstu par darba uzsākšanu, cilvēks nopērk mašīnu un dodas atpakaļ uz Ukrainu, un darba devējs paliek bešā. Tā kā es palīdzu bēgļiem, es cilvēkus nemēģinu šķirot pēc viņu sociālā statusa un ekonomiskajām iespējām. Bēglis vienkārši mūk no situācijas.
Sliktie piemēri arī veido attieksmi. Bet, vai karam sākoties, arī Rēzeknē sabiedrība ir radikalizējusies?
Noteikti. To noteikti varēja just sociālo tīklu grupās. Sākumā komentāru bija simtiem. Visdrīzāk pēc kaut kādu drošības struktūru iesaistīšanās tas viss norima. Šobrīd tādi gadījumi ir pazuduši. Bet es neticu, kas tas ir kaut kur pazudis vai ka cilvēki ir mainījuši polaritāti.
Bet nonākt tik tālu, lai dedzinātu ukraiņu mašīnas...
Rēzeknē kā pilsētā mašīnu dedzināšana izrēķināšanās nolūkos nav jaunums. Tas nav pirmais gadījums. Šis tomēr ir radikāls solis. Redzēsim, kā policija to atšķetinās. Tas nav vienkārši kā riepu pārdurt.
Arī Valsts drošības dienests ir novērojis, ka Krievijas izplatītie vēstījumi publiskajā telpā, kuru mērķis ir attaisnot Ukrainā izvērsto agresīvo karadarbību, ir noskaņojuši daļu Latvijas sabiedrības pret ukraiņiem. Dienests ir sācis 27 kriminālprocesus un no Valsts policijas pārņēmis vēl četrus kriminālprocesus par aktivitātēm Krievijas agresijas un interešu atbalstam. Pusē no tiem izmeklē darbības, kas vērstas uz nacionālā naida vai nesaticības radīšanu pret ukraiņu tautu.
