ĪSUMĀ:
- Ap pulksten 13.30 Latvijas Radio ēkā konstatēja piedūmojumu, evakuēja darbiniekus.
- Raidīšana no Latvijas Radio ēkas turpinājās, taču ēterā nebija ierasto programmu.
- Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst. 16.00 - dega otrā stāva sienas siltinājums 8 kvadrātmetru platībā.
- Demontējot sienas apdari, radās kāda dzirkstele un sāka gruzdēt starpsienas pakojums.
- Pulksten 16.00 Latvijas Radio atsāka darbu pilnībā.
- Radio vadītāja: Esam gatavi ārkārtējā situācijā raidīt ārpus Radio ēkas, bet jādomā arī par mazāk nopietniem incidentiem.
- SEPLP lūgs Latvijas Radio valdei paskaidrojumu par ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ.
Plkst. 13.31 @ugunsdzeseji saņēma izsaukumu uz Doma laukumu Rīgā, kur astoņstāvu sabiedriskā ēkā bija izveidojies sadūmojums. Šobrīd ugunsdzēsēji glābēji pārmeklē ēku, lai konstatētu sadūmojuma cēloni un notiek cilvēku evakuācija no tās. https://t.co/OZ1WzXNWCR
— Latvijas Radio (@LatvijasRadio) January 5, 2024
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apliecināja, ka plkst. 13.31 saņēmts izsaukums uz Doma laukumu Rīgā, kur piecstāvu sabiedriskajā ēkā bija izveidojies sadūmojums. Glābēji pārmeklēja ēku, lai konstatētu sadūmojuma cēloni, un notika cilvēku evakuācija no tās.
Vēlāk VUGD paziņoja, ka, pārmeklējot ēku, tajā skaitā ar termokameru, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka ēkas otrā stāva sienā deg siltinājums 8 kvadrātmetru platībā.
Konstatēts, ka, demontējot sienas apdari, radusies kāda dzirkstele un sācis gruzdēt starpsienas pakojums, informēja Latvijas Radio.
No ēkas kopumā evakuējās nedaudz vairāk kā 100 cilvēki. Lai pārliecinātos, ka degšana ir apturēta, tika demontēta starpsiena un pārsegumi pārbaudīti ar termokameru.
Plkst. 15.39 ugunsgrēks lokalizēts.
No aptuveni plkst.13.30 Latvijas Radio ētera raidījumi sadūmojuma dēļ bija pārtraukti līdz drošai pārraižu atsākšanai. Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis ārkārtas paziņojumā radio ēterā informēja par notiekošo medija ēkā un atvainojās klausītājiem par sagādātajām neērtībām.
Latvijas Radio ētera raidījumi atsākās plkst. 16.
"No pusdiviem aptuveni līdz lokalizācijai 15.50 cilvēki atradās ārpus bīstamās zonas, viņi nedrīkstēja uzturēties iekšā. [..] Ēters netika apturēts, un tikai dažās telpās viņiem aizliegts atrasties, jo tuvumā bija noticis ugunsgrēks, ko kontrolēja mūsu darbinieki," informēja VUGD Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Konstantīns Ivanovs.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne Latvijas Radio pastāstīja, ka sadūmojuma, nevis degšanas, iemesls bija plānotie remontdarbi. Viņa stāstīja, ka nevarēja paredzēt, ka, demontējot sienas, aiz tām atklāsies materiāli, kas uzstādīti vēl padomju laiku pirmsākumos un šo incidentu radīja.
Klapkalne arī pauda, ka Latvijas Radio katru gadu notiek ugunsdrošības mācības un tāpēc veiksmīgi varēja evakuēt darbiniekus.
Viņa arī atzina, ka Radio reakcija bija fokusēta uz sociālajiem tīkliem, kur atbildes par notiekošo bija sniegtas, bet īsti nebija pamata iedarbināt citu mehānismu, kas paredzēts situācijām, ja nevarētu raidīt no Radiomājas. Šajā gadījumā raidīšana no Radiomājas turpinājās, bet ierastās programmas tika pārtrauktas, jo darbinieki tika evakuēti.
Klapkalne atzina, ka Latvijas Radio tagad jādomā, lai būtu gatavi arī mazāk nopietniem incidentiem, jo līdz šim "esam sagatavojušies nopietnākiem incidentiem, kad no Radiomājas nevarētu raidīt".
"Jau tuvākajā laikā ar atbildīgajiem darbiniekiem izvērtēsim radio rīcību – kam nākotnē pievērst lielāku uzmanību un izstrādāt papildu rīcības scenārijus, piemēram, klausītāju informēšanai – kāpēc skan rezerves mūzika. Bet vēlos uzsvērt – ja sadūmojuma vietā būtu valsts mēroga ārkārtas situācija vai apdraudējums, Latvijas Radio nodrošinātu alternatīvu apraidi un sabiedrības informēšanas pasākumus. Lokāls sadūmojums šajā kategorijā neietilpst. Atvainojamies mūsu klausītājiem par sagādātajām neērtībām," paziņojumā medijiem norādīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) lūgs Latvijas Radio valdei paskaidrojumu par ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ, ziņoja aģentūra LETA. Radio vadībai prasīs informāciju gan par ugunsnelaimes izcelšanās iemesliem, gan par to, kā tiek nodrošināta raidījumu pārraidīšana ēterā ārkārtas situācijās.
Padomes ieskatā šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana pēc iespējas īsākā laika posmā, lai klausītāji saprot, kas notiek.
LR vadībai noteikti būtu jāskaidro, kāpēc pārrāvums ēterā ir tik ilgi. Šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana iespējami īsā laikā, lai klausītāji saprot, kas notiek. Ir LTV infrastruktūra.
— Jānis Eglītis (@egliitis) January 5, 2024
Par ētera pārrāvumu neapmierinātību paudis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš, reaģējot uz notikušo, pirmdien ieplānojis tikšanos ar SEPLP priekšsēdētāju Jāni Siksni un padomes locekļiem Sanitu Upleju-Jegermani un Jāni Eglīti.
Nepieņemami, ka ārkārtas situācijā @LatvijasRadio neskanēja kaut minimāla informācija. Tā ir tieša @seplpadome atbildība nodrošināt, lai sabiedriskajiem medijiem būtu plāns rīcībai šādos gadījumos, par šo pirmdien tikšos ar padomi. Vienlaikus labi, ka incidents beidzies laimīgi
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) January 5, 2024