Saeimas Ārlietu komisijas vairākums balsojumā jau pagājušajā nedēļā atbalstīja kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai, kas paredz arī novērst vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Toreiz sēdē izteicās arī dažādi eksperti, trešdien vairs ne.
Sieviešu tiesību aizsardzības centra "Marta" pārstāve Beata Jonīte pirms nedēļas izteicās, ka Stambulas konvencija ir vienīgais starptautiskais instruments, kura tiešais pienākums ir cīnīties ar vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm. Savukārt juriste Baiba Rudevska toreiz atzina, ka ir apsveicams konvencijas mērķis apkarot vardarbību, tomēr starptautiskajā dokumentā ir arī bīstama un strīdīga norma, ar to domājot "gender" vai sociālās dzimtes definīciju.
Saeimas Ārlietu komisijas vairākums pirms nedēļas lēma atbalstīt kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai un uzdeva Saeimas Juridiskajam birojam noformēt to jau kā Saeimas lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Mārtiņš Birģelis par sagatavoto lēmumprojektu tā pieņemšanas gadījumā komentēja: "Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka valstij vairs nav pienākuma rīkoties atbilstoši konvencijas mērķim un objektam. Protams, praksē, zinot, ka Latvija ir pārņēmusi vairāk nekā 90% no šīs konvencijas paredzētajiem uzdevumiem, tas nozīmētu, ka, lai mēs pārkāptu šo objektu mērķi, droši vien vai nu nāktos pašiem neievērot savus normatīvos aktus, vai spert radikālus soļus, tos atceļot. Jebkurā gadījumā tas būtu starptautiski spēcīgs signāls par mūsu nostāju par attiecīgo konvenciju. Ar šo tad arī Saeima kā likumdevējs paziņo savu pozīciju, kas tad pēc tam Ministru kabinetam būtu jāievēro un jāinformē atbilstošā institūcija par šo valsts nostāju."
Šī lēmuma projekta pieņemšana nozīmētu, ka Saeima aicina Ministru kabinetu par šo lēmumu informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ka Latvija atsauc savu parakstu konvencijas atbalstam. Jāatgādina, ka to Latvijas vārdā pirms septiņiem gadiem parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
Deputāts Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) trešdien atgādināja, ka viņa vadītā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš lēma šo iesniegumu nodot izvērtēšanai Ārlietu komisijā, jo tā vērtētu visus ar šo konvenciju saistītos jautājumus, tajā skaitā arī Labklājības ministrijas gatavoto likumprojektu par pievienošanos Stambulas konvencijai. Atbalstot kolektīvo iesniegumu par nepievienošanos Stambulas konvencijai, turpmākie lēmumi izpaliktu. Šai pieejai nepiekrita Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) ar piebildi, ka par kolektīvās iniciatīvas izvērtēšanu lēma visa Saeima.
No tālākajām diskusijām izrietēja, ka
šī lēmuma projekta pieņemšanas gadījumā Latvija būtu vienīgā valsts, kas atsaukusi savu parakstu Stambulas konvencijai. Vēl Turcija iepriekš bija ratificējusi konvenciju, bet pēcāk no tās izstājās.
Vai Saeima nonāks līdz lēmumam Latvijai nepievienoties Stambulas konvencijai, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Kols gan neprognozēja.
"Ārlietu komisija skatās tikai starptautisko griezumu un šis lēmums ir veidot juridisku dokumentu, kas paģērētu izpildvarai atsaukt šo parakstu. Man nav kristāla bumbas, es nezinu, kāds būs Saeimas balsojums par šo lēmuma projektu, un es arī neizslēdzu, ka valdība vēl joprojām saglabās tiesības virzīt Stambulas konvenciju ratificēšanai. Noteikti, kad tā nonāks Saeimā, tā nonāks Ārlietu komisijas dienas kārtībā un tad mēs skatīsim visus griezumus, tajā skaitā starptautisko reputāciju," sacīja Kols.
Savukārt Labklājības ministrija iepriekš norādījusi, ka konvencija iezīmē radikālu pieejas maiņu vardarbības apkarošanā no reakcijas uz sekām, uz preventīvu rīcību.
Stambulas konvencijas ratificēšana ir viens no jaunās koalīcijas šogad īstenojamajiem darbiem. Saeimas vairākums nepieļaušot īstenot ieceri nepievienoties šim starptautiskajam dokumentam, uzsvēra koalīcijā ietilpstošās partijas "Progresīvie" deputāts Edmunds Cepurītis.
"Tā ir ne tikai pretrunā valdības rīcības plānā ierakstītajam, bet iet arī vēl soli tālāk. Viens būtu neratificēt Stambulas konvenciju, bet jau pavisam cits solis ir atsaukt parakstu [tās atbalstam], kā jau tas izskanēja šajā sēdē. Tas būtu būtisks kaitējums valsts tēlam laikā, kad Latvija ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts un vienlaikus ar šādiem argumentiem, kas apšauba Eiropas Padomes juristu spēju sagatavot kvalitatīvus dokumentus cilvēktiesību aizsardzībai. Līdz ar to es skaidri sagaidu, ka šo diemžēl komisijā atbalstīto iniciatīvu Saeimas sēdē noraidīs," sacīja Cepurītis
Saeimas Ārlietu komisija trešdien apstiprināto lēmuma projektu aicinās iekļaut jau šīs ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.
KONTEKSTS:
Latvija jau pirms septiņiem gadiem ir parakstījusi, bet joprojām nav ratificējusi Stambulas konvenciju. Šis jautājums ik pa laikam parādās politiskajā dienas kārtībā, taču konvencijas ratifikācijai nekad nav bijis pietiekama atbalsta Saeimā, pēdējo reizi to neizdevās iekustināt šogad maijā, kad Stambulas konvencijas ratifikācija aktualizējusies pēc traģēdijas Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas nogalināja bijušo sievu.
Par konvenciju rosināja lemt valdībā esošā partija "Progresīvie", kad tā vēl atradās opozīcijā; nekavējoties to ratificēt mudināja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Lai gan sešas Eiropas Savienības (ES) valstis, ieskaitot Latviju, nav ratificējušas Stambulas konvenciju par vardarbības novēršanu pret sievietēm, to ir izdarījusi Eiropas Savienība.
Stambulas konvencijas ratificēšana ir viens no vēl šogad īstenojamiem Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības darbiem.
