ĪSUMĀ:
- Briežu dārza izveide Ogres pievārtē sākās 2004. gadā.
- Sākotnēji mērķis bijis izveidot augstvērtīgu staltbriežu populāciju.
- "Rīgas mežu" valdes loceklis: Patiesībā šo gadu laikā ganāmpulks ģenētiski degradējies.
- Uzturēt dārzu no rīdzinieku nodokļiem nav pamata, tāpēc meklē iespējas to slēgt.
- Līdz šim tas notiek bez panākumiem – briežus negrib ne pirkt, ne medīt, zoodārziem tie neder.
- Dabas aizstāvji: nodoms iznīcināt briežus ir amorāls.
- Rīgas domniece: "Rīgas meži" patlaban izvērtē piedāvājumus par dzīvnieku pārvešanu uz citu teritoriju.
Sākotnēji mērķis bijis izveidot augstvērtīgu staltbriežu populāciju
Briežu dārza izveide Ogres pievārtē sākās 2004. gadā; vispirms tika iekārtota 100 hektārus liela iežogota platība, bet pēc tam tajā ielaida briežus. Mērķis bija izveidot ģenētiski augstvērtīgu staltbriežu populāciju, savairotos dzīvniekus pēc tam izlaižot Pierīgas mežos.
"Rīgas mežu" valdes loceklis Jānis Ģērmanis sacīja: "Uzreiz man jāsaka, ka šis mērķis nav sasniegts. Lai šo mērķi sekmīgi sasniegtu, jau pašā sākumā bija nepieciešama strukturēta un sistemātiska darbība tieši pie ģenētiskā materiāla nemitīgas papildināšanas, jo dzīvnieku skaits, kas tanī briežu dārzā sākotnēji atradās, bija pārāk mazs, lai pats sekmīgi ģenētiski attīstītos, tāpēc bija nepieciešams to papildināt ar jauniem dzīvniekiem ar labu ģenētisko materiālu."
Patiesībā visus šos gadus par ciltsdarbu dārzā neviens nav īsti rūpējies, staltbrieži vairojušies savā vaļā, veidojusies tuvradniecība, līdz ar to ganāmpulks ģenētiski degradējies, skaidroja Ģērmanis.
Uzturēt dārzu no rīdzinieku nodokļiem nav pamata; meklē iespējas dārzu slēgt
Vēlāk radusies ideja parku pārveidot par mācību struktūrvienību – "Zaļo klasi", taču arī šī iecere nav realizēta, jo 100 hektāru platībā brieži dzīvo izklaidus un nav novērojami.
Līdz ar to tagadējie "Rīgas mežu" apsaimniekotāji nonākuši pie secinājuma, ka dārzs gan prasa lielus ieguldījumus – ap 40 000 eiro ik gadu, taču faktiski tā pastāvēšanai un turpmākai finansēšanai no rīdzinieku nodokļiem nav racionāla pamata.
Tāpēc meklēti risinājumi, kā dārzu slēgt, līdz šim – bez panākumiem.
Nevienam nav bijis intereses ne pirkt staltbriežus, ne arī tos medīt: izmitināšanai zoodārzos dzīvnieki neder, jo pieraduši pie lielākas platības, izlaist dabā arī tos nevar, jo tie ir daļēji piejaucēti dzīvnieki, turklāt staltbriežu populācija jau tā ir palielināta, savukārt medīt dzīvniekus iežogojumā medniekiem nav nekādas intereses, jo to pietiek savvaļā.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis skaidroja: "Faktiski šī ir ferma, faktiski nekas cits, lai vai cik grūti mums nebūtu to pieņemt, ka briedis var būt mājlops. Šajā gadījumā tie ir mājlopi. Šogad ir ļoti bēdīgi ar sienu; ticiet man, būs daudzas zemnieku saimniecības, kuras pieņems lēmumu izkaut vai stipri samazināt savus lopu ganāmpulkus tieši tā iemesla dēļ, ka nav barības vai nevar atļauties to nopirkt, jo tā ir tik dārga. Nu šeit ir līdzīga situācija – ir vienā brīdī saprasts, ka tas pasākums ir pārāk dārgs, interesentu, kas gribētu nopirkt dzīvus šos dzīvniekus, nav, nu tad, lai cik tas varbūt skarbi skanētu, bet tas laikam tomēr ir vienīgais risinājums."
Dabas aizstāvji: nodoms iznīcināt briežus ir amorāls
Komentējot dabas aizstāvju iebildes, ka šāda rīcība ir nežēlīga, Baumanis norādīja – vēl nejēdzīgāk bijis bez jebkāda racionāla pamatojuma savulaik šo dārzu ierīkot. Tas noticis laikos, kad tā bija modes lieta; no Rīgas domes toreizējās vadības puses tā bijusi ārišķība, bet ar sekām jātiek galā tagadējām amatpersonām, izteicās Mednieku savienības vadītājs.
Vides aizsardzības kluba pārstāve Elita Kalniņa pauda, ka nodoms iznīcināt briežus ir amorāls: vēl gada sākumā "šī dome gatavojusies izsludināt bezgaļas mēnesi", bet nu gatavojas nogalināt vairāk nekā 40 briežu. Pēc viņas teiktā, esot jāapsver citu risinājumi: briežus varētu izmantot pļavu noganīšanai vai sterilizēt, lai tie vairs nevairojas; tad ganāmpulks izsīktu dabiskā veidā.
Dzīvniekus varētu pārvietot uz citu teritoriju
Par "Rīgas mežiem" atbildīgajā Rīgas domes komitejā jautājums par briežu dārzu dienaskārtībā nonācis jau pirms vairākiem gadiem. Taču tagad Rīgas domes Mājokļu un Vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne ("Par/Progresīvie") Latvijas Radio intervijā norādīja, ka komitejā uzskata – "bezjēdzīgā dzīvnieku mocīšana" bija jāizbeidz.
Vancāne atklāja, ka "Rīgas meži" pēdējās dienās saņēmuši vairākus piedāvājumus ar iespēju pārvest dzīvniekus uz citām teritorijām. "Tas varētu būt varbūt tāds optimālākais risinājums šajā gadījumā," piebilda.
"Rīgas meži" patlaban izvērtējot piedāvājumus par briežu pārvietošanu uz ganībām citviet, tostarp saņemti piedāvājumi arī no privātpersonām. Vancāne gan neatklāja, kad šajā jautājumā Rīgas kapitālsabiedrība varētu pieņemt lēmumu.
