ĪSUMĀ:
- Saeimas deputāti spriež par draudu novēršanu un vajāto personu aizsardzību.
- Viena no problēmām – pašvaldību policijas un Valsts policija neapmainās ar informāciju.
- Arī Valsts policijas reģionālā un centrālā vadība nereti informāciju saņem novēloti.
- Specifiskiem gadījumiem risinājums būtu uzraudzība ar elektroniskajām aprocēm.
- Lietotne viedierīcē brīdinātu upuri un policiju, ja varmāka pārkāpj tuvošanās aizliegumu.
- Sistēmu varētu ieviest Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
- Slepkavības lietā disciplinārpārkāpuma pazīmes saskatāmas vismaz vēl divu policistu darbībā.
Par bīstamu cilvēku ierobežošanu ar elektronisko aproču ieviešanu trešdien, 3. maijā, sprieda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Komisija pievērsās arī tiesību aizsardzības iestāžu konstatētajām problēmām, piemēram, Valsts policijas vadības, prokuratūras un tiesas pārstāvju paustajām atziņām – bijusi nepietiekama informācijas apmaiņa starp Valsts policiju, prokuratūru, trūkusi notikumu aina kopskatā.
Aktualizēta Valsts policijas un pašvaldību policiju kopīgas informācijas datubāzes nepieciešamība, jo bieži vien pašvaldības policija ir tā, kas saņem izsaukumus par strīdiem un konfliktiem ģimenēs un citām potenciālām krīžu situācijām. Valsts policija par šādiem gadījumiem ne vienmēr zina.
Konkrētajā gadījumā, pirms notika traģēdija, arī Valsts policijas vadība par notikumu attīstību Jēkabpilī nebija informēta. Situācijas, kad informāciju Valsts policijā nesaņem vai novēloti saņem reģionālā un centrālā vadība, mēdzot atkārtoties.
Traģēdijas dotā mācība liek papildināt kārtību, kā noteikt un iespējami ātri izolēt sevišķi bīstamus personāžus, kuru atrašanās brīvībā var radīt bīstamas sekas, uzsvēra Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Aigars Bičuss.
"Tādos kliedzošos gadījumos, pirmkārt, identificēt un dalīt kategorijās, cik augsta bīstamība šim pārkāpējam. Tas ļoti no svara identificēt bīstamību, piemēram, "3. kategorija – bīstams". Tad ir jābūt līdzekļiem, lai šādu cilvēku uz kādu brīdi, tā teikt, noņemtu no trases. Konkrētais cilvēks pauda apzinātu nihilismu pret visu sistēmu kopumā. Un viņa noziedzīgo nodarījumu bija vairāk, nekā izmeklētājs vispār spēj izmeklēt," sacīja Bičuss.
Slepkavību neizdevās novērst arī tāpēc, ka iztrūkusi policijas un prokuratūras darbinieku komunikācija. Arī Ģenerālprokuratūra nav zinājusi par Rusiņa daudzajiem kriminālprocesiem un arvien augošu aizvien meklēšanā esošā vīrieša agresiju un nihilismu pret noteiktajiem tuvošanās ierobežojumiem, norādīja Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore Inga Niedre.
"Uzraugošie prokurori nebija devuši tālākus signālus amatā augstākiem prokuroriem. Neviens šo ainu neredzēja kopskatā. Tā, man liekas, ir vislielākā traģēdija šajā konkrētajā gadījumā. Šeit tie pasākumi brēca, redzot kopainu. Manā skatījumā šī aina bija jāredz virsprokuroram," pauda Niedre.
Ruks komisijā arī atklāja, ka šajā slepkavības lietā disciplinārpārkāpuma pazīmes saskatāmas ne tikai Austrumzemgales iecirkņa (bijušā Jēkabpils iecirkņa) priekšnieka Rolanda Bērziņa, bet vismaz vēl divu policistu darbībā, ziņoja aģentūra LETA. Pret viņiem tiks "ierosināta disciplinārlieta, kurā vērtēs viņu profesionālo sniegumu, spēju pareizi kvalificēt nodarījumu konkrētā situācijā, spēju saskatīt likumsakarību, ko vajadzēja konstatēt," sacīja Ruks.
Tādiem specifiskiem gadījumiem kā notikumi Jēkabpils pusē vajadzīgi jauni tehniski ierobežojumu veidi.
Šobrīd konkrēti runa ir par elektroniskajām aprocēm, kas nodrošinātu papildu aizsardzību potenciālajam upurim.
"Ja ir pārkāpums, lieto elektronisko aproci. Tā varētu būt lietotne, ko ieviest. Aizsargājamai personai [viedierīcē] ir lietotne, kas sāk darboties, ja aproces nēsātājs, apdraudētājs, tuvojas," ideju raksturoja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
"Tātad, ja pārkāpj tiesas noteikto par netuvošanos kādai personai tuvāk par 300 metriem, signālu par to uzreiz saņem policija un cietušais, kuram jāuzmanās. Signāls būtu jāsaņem arī pārkāpējam, kurš pienācis par tuvu," klāstīja Ruks.
Līdzīgu tehnoloģiju jau ilgāku laiku Latvijā izmanto Valsts probācijas dienests dzimumnoziedznieku kontrolēšanai, attiecīgi šīs iestādes pieredze būs noderīga Valsts policijai.
Pēc Valsts policijas priekšnieka teiktā, aproču ieviešanas izmaksas varētu nebūt nepaceļami augstas. Taču konkrētās tehnoloģijas ieviest varētu Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Vienlaikus Tieslietu ministrija gatavo grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") ir sagatavojis grozījumus Krimināllikumā, rosinot palielināt sodus par draudiem nodarīt miesas bojājumus un slepkavības draudiem, vajāšanu un arī ļaunprātīgu izvairīšanos, nepildot tiesas uzlikto liegumu tuvoties personai. Darbu ar izmaiņām likumos nākamnedēļ sāks Saeimas Juridiskā komisija.
Komisijas sēdē arī izskanēja, ka vienlaikus ir jādomā, ko valstij vajadzētu darīt ar tām vardarbīgajām personām, kuras ieslodzījums neietekmē un kurām ir nevis psihes, bet uzvedības traucējumi.
KONTEKSTS:
16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudēs Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš.
