Kad Latvijas Radio piebrauc pie Bilskas skolas, skan mūzika un lielajā skolas pagalmā sanesti krēsli un arī tukši skolas soli, simbolizējot to, ka tie arī paliks tukši.
"Savā ziņā tās ir bēres, bet, lai paliktu kaut kas jaukāks atmiņā, tad arī uzdziedāsim. Būs brīvais mikrofons, varēs izteikties, absolventi, kas ir ieradušies, pakavēsies savās atmiņās," tā ieceri sanākt kopā, lai atvadītos no skolas, pamato ilggadējā Bilskas pamatskolas skolotāja Mārīte Sīmane.
"Tas nāca tā, ka neticējām, liekas, tāpēc tas ir tik pēkšņi, tik skumīgi. Runas bija, sen klīda, bet mēs cerējām uz to labāko, kā nekā skola, sporta zāle mums ir. Tika izstrādāti kaut kādi pētījumi, kā varētu naudu ekonomēt, bet mēs saprotam, ka no tā daudz nekas nebūs, jo bērni tāpat ir jānogādā uz Smilteni, jo mums te no vairākām vietām veda bērnus jau agri, bērni skolā pirmie jau bija pusastoņos, nu nezin, kā tiem būs," saka Sīmane.
"Nu ir skumji, acis jau ir sausas izraudātas, asaras ir sirdī palikušas. Nu šobrīd mums ir jāļauj tam smagumam izslīdēt no sirds, nu tad ar mūziku,"
Bilskas pamatskolas nu jau bijusī direktore Mārīte Jansone stāsta, ka bija runas par skolas slēgšanu, taču bija arī cerība, ka varbūt būs kāds plāns "B", lai skola pastāvētu.
"Bija varianti, jā. Mēs kopā ar pagasta pārvaldes vadītāju arī izveidojām šo "B" variantu, ka skolā varētu tomēr palikt pirmās trīs klases, jo telpas ir pietiekoši. Bet, klausoties arī citu skolu, arī lielāku pamatskolu direktorus, ka jau n-tos gadus, vairāk nekā sešus gadus, visu laiku ir pilināts – laukos nav kvalitātes un tā skola beigs pastāvēt, šādā veidā un nepārtraukti, mums arī ir bijis šis slogs. Cik ilgi jūs būsiet? Vecāki prasa. Nākošgad jūs būsiet? Mana atbilde: man neviens oficiāli nav pateicis, ka slēdz. Un tā bija līdz pašam pēdējam, pašam pēdējam momentam, tādēļ arī vecāki, kas varbūt domā tālāk, viņi vienkārši jau tos bērnus aizved uz pilsētu."
Savs viedoklis par skolas slēgšanu ir arī skolas absolventiem, kuri atbraukuši atvadīties no skolas. Skolas absolvente Aija Sproģe atzīst, ka visvairāk cietīs Bilskas pagasts.
"Ja nav skolas, nu kura jaunā ģimene nāks dzīvot šeit? Ja tu esi ar bērniem vai plāno bērnus, tad taču tev vajag zināt, vai bērniem būs skola, ka tu varēsi droši justies, nevis ka tev no rīta ir jāieplāno vest ar autobusu vai mašīnu kaut kur uz Smilteni vai Valku. Tas vispār nav loģiski," teic Sproģe.
Skolas absolventi arī atzīst, ka maldīgs ir tas priekšstats, ka mazā skolā ir daudz sliktāka izglītības kvalitāte.
"Es arī esmu beigusi šo skolu un tagad pati esmu pedagogs, tātad es tam nepiekritīšu!" tā vērtē šīs skolas absolvente Līga Veģere, kura šobrīd ir skolotāja Smiltenes vidusskolā. Viņa atzīst, ka Bilskas skola bija tā, kas noteica profesijas izvēli.
"Ja nebūtu man šeit ielikta tā attieksme un cieņa pret skolotājiem.. Jo es jau atceros, ka man 1.,2.,3. klasē bija jāraksta mana sapņu profesija, es vienmēr rakstīju skolotāja, nu noteikti arī tāpēc, ka mana mamma ir sākumskolas skolotāja, bet arī liels nopelns ir šai skolai un visam skolas kolektīvam. Tagad tiešām pēdējais pasākums, un skolas vairs nav. Ļoti skumji, jā. Nu skaisti jau šeit ir, plaši, nu žēl, ka lauku bērniem nav šī iespēja – mācīties tuvu mājām," atzīst Veģere.
Savukārt skolas absolvents Janeks Lēģeris atzīst, ka daudziem, arī viņam, vieglāk mācīties bija skolā, kurā nav liels skolēnu skaits. "No septītās klases pārnācu uz Bilsku, nu es nenožēloju, vairāk iemācījos, nekā būtu ģimnāzijā iemācījies, tev vairāk pievērš uzmanību, jo te ir mazāk bērnu."
Tieši to, ka skola varēja pastāvēt un palīdzēt mācībās tiem skolēniem, kas nespēj iejusties lielā kolektīvā, uzsver skolotāja Sīmane.
"Nāca pie mums mācīties bērni, kam bija grūtības Smiltenē vecākās klasēs, jo viņi nevarēja lielos kolektīvos. Un tagad arī dzirdam, ka viņi neiet uz Smilteni, bet iet kaut kur uz lauku skolām, jo nevar tajā lielajā kolektīvā. Vajadzēja palikt vismaz sākumskolai, jo mums arī Vijciemā skolas nav, bērni brauca šeit, un ir arī ģimenīte, kura liks bērnus Palsmanes skolā, kur ir internāts, jo nevar jau izbraukāt. Nu, ja nebūs skolas, es nezinu, man liekas, ka dzīves arī te nebūs, jo jaunie nenāks, un arī te netālu, Loberģos, kur ir galdniecība, tur arī aicināja strādniekus, jaunās ģimenes tikai tāpēc, ka bija skola," atzīst Sīmane.
Gluži tukša jau skola nepaliks, tajā paliks bērnudārzs. Izskanējis arī viedoklis, ka te varētu pārcelt pagasta pārvaldi un feldšerpunktu.
Skolas direktore Jansone vērtē, ka, ja jau skaitām naudu, tad šis arī nebūs lēts pasākums: "Lai izveidotu šeit arī kādu citu iestādi, ir arī vajadzīgs tām telpām remonts un savādāka tā struktūra. Atkal tur ir vajadzīga nauda, tā kā ietaupījums, es nezinu, vai vispār būs."
"Gada laikā pagasta pašpārvalde cer pārcelties, laikam bibliotēka, nu cerams, ka skola būs vismaz apdzīvota, tā, lai nav jāstaigā garām tukšiem logiem. Skumīgi," piebilst Sīmane.
Smiltenes novadā augusta sākumā pagasta svētkos no savas skolas atvadījās arī Drustu pagasta iedzīvotāji.
