Smiltenes novadā ir viena profesionālās izglītības iestāde – tehnikums, viena vidusskola un virkne pamatskolu un bērnudārzu. Tā kā novads vēlas sagatavot izglītības nozares stratēģiju laika posmam līdz 2028. gadam, izlemts, ka vispirms nepieciešama pamatīgāka situācijas izpēte, tāpēc kopā ar Vidzemes Augstskolu uzsākts plašāks kvalitatīvs un kvantitatīvs pētījums.
"Smiltenes novadam – vēl vecajam novadam – bija tāds ļoti matemātisks, precīzs pētījums, taču man šķita, ka pietrūkst kopienu jautājumu, varbūt konkrēto pagastu vai skolu ietekmes uz to vietu ne ciparu zonā, ja tā varētu teikt," sacīja Smiltenes novada izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs.
"Arī bez matemātikas nevar iztikt, finanšu rādītāji ir tikpat svarīgi, bet līdztekus tam ir arī kaut kādi sociālie, kultūras, vides ieguvumi vai zaudējumi, kuri arī nav nenozīmīgi," norādīja Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadošā pētniece Sarmīte Rozentāle.
Lai uz skolas lomu vietējā kopienā palūkotos plašāk, Smiltenes novadā īstenotajā pētījumā aicināti piedalīties ne tikai skolēnu vecāki un skolotāji. Uzrunās arī konkrētas mērķgrupas, piemēram, vietējos uzņēmējus, kā arī nu jau slēgto Brantu un Birzuļu pamatskolu apkaimju iedzīvotājus.
"Būtiski ir arī daudzi citi pašvaldības pakalpojumi, kas seko līdzi skolām.
Pētniecības institūts, kas ar to nodarbojas, padziļināti gribēja izpētīt to ietekmi: kas no pagasta pazūd, tiek atņemts vai mainās, ja izglītības iestāde beidz pastāvēt konkrētajā vietā," atzīmēja Roslovs.
Kādas skolas slēgšana pārtrauc veselu virkni saišu – ar kultūras namu, bibliotēku, ēdinātājiem un tamlīdzīgi. Taču pētījuma veicēji akcentēja, ka mērķis nav izlemt, kuras skolas slēgt, optimizēt vai reorganizēt, bet galvenokārt pieņemt pamatotus un iedzīvotāju interesēm atbilstīgus lēmumus izglītības jomā.
Paredzams, ka pēc datu apkopošanas sabiedrība ar Smiltenes novada skolu tīkla attīstības pētījuma rezultātiem varētu tikt iepazīstināta gada beigās.
