Uz sūdzības pamata Valsts valodas centrs pirms pāris mēnešiem devās pārbaudē uz Daugavpils Izglītības pārvaldi. Vērtētas grāmatvežu valodas prasmes, un atklājies – četriem tās ir nepietiekamas. Personas administratīvi sodītas.
"Tas, kas [vēlāk] notiek šādā iestādē ar šādiem darbiniekiem, ir tieši atkarīgs no attiecīgās iestādes vadības. Kādus pasākumus viņi īstenos, vai viņi turpinās strādāt, vai viņiem būs rīkojums, piemēram, iziet apmācību, lai uzlabotu valsts valodas prasmes," pastāstīja Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Vilnis Kušķis.
Daugavpilī grāmatvežiem dots laiks līdz novembra beigām uzlabot prasmes un to pierādīt.
"Es domāju, ka laikiem, kad darba devējam jāsāp galvai par to, ka viņa darbinieki neprot valodu, tā kā būtu jābeidzas vienreiz," sacīja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, piebilstot – ja kāds valodu nebūs apguvis: "Nu tad uz redzēšanos."
Pārbaudes rezultāti gan nav bijis pārsteigums. "Pienākumu veikšanai ar viņu zināšanu apjomu pietika. Bet mēs zinājām, ka tas tā ir. Visi četri ir pirmspensijas vecuma. Cik varēja, tik mācījās, cik varējām, tik atbalstījām. Savu galvu jau neuzliks," sacīja Isupova.
Pārvaldes vadītāja pauda pārliecību – ja pārbaudītu citus darbiniekus, piemēram, metodiķus, pārmetumu nebūtu. Sodītie grāmatveži, veicot datu ievadi, ikdienā ar skolu darbiniekiem nekomunicē.
Tikmēr kolēģi, kam ikdienā jākomunicē ar skolu darbiniekiem, stāstījuši, ka dažkārt tehniskais darbinieks vai pat pedagogs sarunu uzsāk krievu valodā.
"Ir mums arī deputāti, kas latviski nemāk runāt. Kaut ko mēģina boksterēt, bet nemāk.
Pamata līmenī izteikties māk, bet pāriet viegli, kā mēs latvieši pārejam uz krievu valodu, viņiem ir problēma," atklāja grāmatvede Mārīte Plociņa.
Jāpiebilst, ka Daugavpils bērnudārzos šogad darbu neturpinās vairāki pirmsskolas pedagogi nepietiekamu valsts valodas prasmju dēļ.
