Plānojot pāreju uz mācībām skolās tikai latviešu valodā, uztraukums par pietiekamām zināšanām ir tikai daļai skolotāju, bet būtisks uztraukums ir metodika un mācību materiāli, norādīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Savukārt Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka par būtiskākajām dēvēja problēmas ar pirmsskolas pedagogiem, kam būtu pietiekamas latviešu valodas zināšanas. Tāpat izaicinājums būšot bērniem speciālajās izglītības programmās, jo viņi saskaras ar apgrūtinājumu izglītību apgūt pat dzimtajā valodā. Sarežģīti un papildu stress varētu būt pirmklasniekiem.
Sprindžuka aicināja sākotnējā posmā atteikties no perfekcionisma: "Mums jādabū pozitīva attieksme, labbūtība, labs noskaņojums, atbalsts latviešu valodā.
Un perfekcionisms un tieksme uz šo perfekcionismu ātrā tempā var ļoti daudz sabojāt."
Lai pāreja būtu veiksmīga, ir svarīga latviska vide un vecāku attieksme. Ja vecāki ir noskaņoti pozitīvi, tas ir ļoti liels resurss, lai palīdzētu šajā procesā skolai, bērniem un skolotājiem, norādīja Sprindžuka.
Attiecībā uz latvisku vidi Daugavpilī tas varētu būt problemātiski. "Jāatzīst, ka skolas, izglītības iestādes šobrīd droši vien ir latviskās vides visnopietnākais balsts. Pilsēta ir daudznacionāla. Šis aspekts, protams, sarežģī," atzina Sprindžuka, piebilstot, ka Daugavpilī izaicinājums pārejai uz mācībām tikai latviski būs ne tikai krievvalodīgajiem, bet arī poļu izcelsmes bērniem.
Latviskas vides nozīmi uzsvēra arī Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs: "Mūsu skolās šobrīd pat sienām jārunā latviski. Tas nozīmē, ka jāveido latviska vide ar visiem nepieciešamajiem materiāliem." Papildu rīki, arī digitālā formātā, vajadzīgi būs gan sākumskolu skolēniem, gan bērnudārzos.
Tā kā skolotājiem nāksies integrēt valodu un mācību saturu. "Tas ir apgūstami, bet tiem ir jābūt sagatavotiem materiāliem, – kas to darīs, pa kuru laiku, tas ir ļoti, ļoti liels jautājums," sacīja Alijevs.
Attiecībā uz to Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pašlaik ir iecere veidot digitālo platformu skolotājiem, kur būtu iespējams saņemt visus nepieciešamos materiālus un arī savstarpēji apmainīties ar tiem.
Varētu arī veidot digitālo platformu vecākiem, kur smelties idejas. Tāpat ministrija plāno doties uz pašvaldībām, lai sniegtu metodisko atbalstu darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, pastāstīja IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.
"Svarīgi apzināties, ka katrs skolotājs būs daļēji arī latviešu valodas skolotājs, latviešu valodas nesējs," atzina IZM pārstāve.
Tāpat šajā procesā būtiska loma būs katras skolas direktoram un tam, kā viņš komunicē ar skolotājiem, vecākiem, skolēniem un kāda ir viņa attieksme, uzsvēra Pēterkopa no Rīgas domes.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņotāji secinājuši, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā, ierobežojot izglītības iespējas mazākumtautību valodās, ir pretrunā ar cilvēktiesību standartiem un var kalpot par pamatu diskriminācijai.
