Nodrošināt visiem patvērumu nevarēs
Piemēram, Rīgā ir 355 speciālās būves – bumbu patvertnes, kas būvētas kā atsevišķas ēkas, gan jau esošos namos, norādīja Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Tās būvētas gan Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. No tām gan vairākas ir pilnībā likvidētas un vairākas papildus jāapseko.
Tad vēl ir atsevišķs saraksts ar patvērumam pielāgojamām telpām. Reinsons pavēstīja, ka ir apzinātas 38 pazemes autostāvvietas un 16 tuneļi.
Uz jautājumu, cik daudz cilvēku varētu patverties, Reinsons norādīja – ņemot vērā 2008. gadā veiktus, vēl padomju laiku metodoloģijā balstītus aprēķinus,
Rīgā patvērumu varētu gūt 90 tūkstoši iedzīvotāju. Salīdzinājumam, Somijā galvaspilsētas mērķis ir nodrošināt patvērumu 134% iedzīvotāju.
Rajevs gan uzsvēra, ka Somija, kuru bieži min kā piemēru, patvertnes būvē jau no Otrā pasaules kara beigām – 1945. gada.
"Igaunijai mērķis ir uzbūvēt patvertnes 50% iedzīvotāju, tas būtu labs mērķis, uz ko mums arī būtu jāskatās," atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. "Latvija ir liela teritorija un daudzviet mazapdzīvota. Viens ir paglābt patvertnēs, un otrs – izvietot iedzīvotājus tā, lai viņi nebūtu uzbrukuma mērķis. Bet tas nenoņem pienākumu rūpēties par patvertnēm."
Rīga, pēc Rajeva vārdiem, ir labs piemērs un daudz lietu šajā jautājumā jau ir izdarījusi. "Citas pašvaldības atpaliek," viņš piebilda.
Reinsons gan sacīja, ka būtu jāvirzās uz 100% iedzīvotāju pasargāšanu, kaut 50 gadu perspektīvā. "No 355 objektiem tikai 18 pieder pašvaldībai, skaidrs, ka mēs kā pašvaldība nespēsim piedāvāt patvērumu visai sabiedrībai. Katra iedzīvotāja līdzatbildība ir stiprināt valsti – labāk būtu, ja katrs īpašnieks rūpējas par savu aizsargbūvi," uz sabiedrības domāšanas maiņas nepieciešamību norādīja Reinsons.
Būvēt jaunas, pielāgot esošās un noteikt prasības jauniem mājokļiem?
Rajevs informēja, ka Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi ziņojumu par patvertņu sistēmu – kas un kā jādara, kādas ēkas pielāgos, kādas būvēs. Šo ziņojumu valdība skatīs 9. janvārī, un pēc tam, kad politiķi vienosies par pamatprincipiem, varēs ķerties klāt praktiskajiem darbiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts skaidroja, ka ir jāizšķir divu veidu patvertnes – vienas ir speciāli būvētas, lai ēkas sabrukuma gadījumā cilvēkiem nekas nenotiktu, tajā varētu uzturēties ilgāk un no tās izkļūt, bet otrs veids – pielāgot esošos pagrabstāvus, lai iedzīvotāji var paslēpties un pasargāt sevi no apšaudēm, bet tās nevar garantēt, ka ēka nesabruks.
Arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane uzsvēra: "Sākumā ir jāatbild, kādas patvertnes gribam – vienkāršas, īstermiņa patvertnes, kam var pielāgot pagrabus, vai drošās patvertnes, un tad jāsaprot, vai tās ierīko arī pret kodoldraudiem un radiāciju. Atšķirība tehnisko prasību ziņā ir milzīga."
Valdībai būs jāizšķiras, kādas tieši būs Latvijas vajadzības, tad tiks noteikti kritēriji, lai patvertnes varētu attiecīgi pielāgot un reģistrēt, kā arī uzturēt. "No tā atkarīgs, cik daudz jāiegulda un uz ko jāliek akcenti – ventilācijā, aizsargdurvīs, sanitārajos apstākļos un tamlīdzīgi," norādīja Nakurts.
Nākamais solis – ēku novērtēšana (Rīga to daļēji jau izdarījusi), kurā jāiesaistās māju īpašniekiem, namu apsaimniekotājiem, būvvaldei, VUGD, Būvniecības valsts kontroles birojam un būvspeciālistiem.
"Mums ir aptuveni 18–19 tūkstoši ēku, kas ir sabiedriskās ēkas, valsts, pašvaldību ēkas [..] Lai izietu šīm ēkām cauri, tas varētu prasīt pusotru gadu," pieļāva Nakurts.
Amatpersonas arī bija vienisprātis, ka prasībām jābūt samērīgām, reālām un izpildāmām, taču Feldmane atzina –
nosakot jaunajiem projektiem prasību mājā izveidot arī patvertni, "tas būs piliens jūrā", jo jaunas daudzdzīvokļu mājas tiek būvētas kūtri, turklāt tas sadārdzinās mājokļa izmaksas 10–30% apmērā.
"Svarīgākais apzināt, kur patvertnēm jābūt, lai nav koncentrētas vienā vietā," viņa piebilda.
"Prasībai patvertnēm jaunajos mājokļos jābūt samērīgai. Viennozīmīgi visām valsts ēkām būtu šāda prasība, lai ir patvertne – garantēta vieta, kur pārdzīvot raķešu uzbrukumu un pēc tam var turpināt darbu. Diskusija būs par privāto fondu un dzīvojamo māju būvniecību. Tur kaut kādu kompromisu atradīsim," sacīja Rajevs.
Pēc viņa teiktā, skaitliski un apjoma ziņā visvairāk patvertņu būs, ēkas pielāgojot. "Tās neaizsargās kodolkara gadījumā vai pret ķīmiskiem uzbrukumiem, bet šie objekti ļaus pasargāt iedzīvotāju dzīvību," norādīja Rajevs.
Aprēķinu par patvertņu izmaksām vēl nav, jābūt atbalsta programmām
Runājot par finansējumu patvertņu izveidei, Rajevs atzina, ka 100% skaidrības, kas finansēs to izveidi, nav.
"Iekšlietu ministrijas ziņojumā ejam uz ideālo variantu. Tālāk ar valdību būs sarunas, kā tad reāli būs, ko varam atļauties un reāli izpildīt. Kur novilks robežu, grūti pateikt. Vispirms sagaidīsim valdības lēmumu un tad virzīsimies soli pa solim uz priekšu," norādīja IeM valsts sekretārs.
Raidījuma dalībnieki bija vienisprātis, ka jābūt valsts un pašvaldību atbalsta pasākumiem patvertņu izveidošanai. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides tiem namu īpašniekiem, kas tādas ierīko, vai atļauja būvēt "augstāk un vairāk", ja ēkā ir ierīkota patvertne. Varētu palīdzēt arī subsīdijas līdzīgi kā saules paneļu gadījumā, vai arī jāveido ilgtermiņa atbalsta programma.
"Svarīgākais – domāšanas maiņa, mums ir jāinvestē un jāpielāgojas mūsdienu prasībām," rezumēja VUGD priekšnieka vietnieks. "Šobrīd lielākais šķērslis – aiziet prom no padomju domāšanas, ka ir komunālā pārvalde, kas visu atrisina tavā [dzīvokļa īpašnieka] vietā," papildināja Feldmane.
