Ventspils, Madonas, Varakļānu, Augšdaugavas, Līvānu un Rēzeknes novads, kā arī Rēzeknes valstspilsēta līdz šim bija vienīgās pašvaldības bez savas pašvaldības policijas. 1. janvārī stājās spēkā likuma grozījumi, nosakot, ka pašvaldības policijai katrā pašvaldībā jābūt obligāti.
Madonas novadā pašvaldības policija sāka strādāt jau augustā, savukārt no 1. janvāra tā apvienojusies ar Varakļāniem, izveidojot kopīgu pašvaldības policiju.
Savukārt Rēzeknes novadā pirms diviem gadiem izveidotā Administratīvā inspekcija nupat reorganizēta par pašvaldības policiju.
"Uz papīra" ar 1. janvāri pašvaldības policija ir arī Augšdaugavas, Ventspils, Līvānu novadā un Rēzeknes valstspilsētā, taču līdz reālam darbam vēl jāpagaida, jo dažviet konkurss uz pašvaldības policijas priekšnieka vietu vēl tikai izsludināts, citur tas jau noslēdzies, bet komanda vēl nav nokomplektēta.
Rēzeknes pašvaldības policijas priekšnieks Vitālijs Podgaiskis, kuram šodien ir pirmā darba diena, atzina, ka pagaidām padoto viņam nav, viens no viņa galvenajiem uzdevumiem ir izsludināt konkursu uz policistu amatiem.
Pašvaldības tik ilgi vilcinājušās, jo cerējušas, ka finanšu trūkuma dēļ šo likuma grozījumu varētu atlikt vai saņemt papildu finansējumu no valsts.
Tomēr pagarinājums netika dots, tāpēc nauda jāmeklē pašvaldības budžetā. Rēzeknes valstpilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") informēja, ka pilsētai tas izmaksās 80 tūkstošus eiro.
"Gan tehniskais nodrošinājums, gan atalgojuma fonds tām personām, kas strādās pašvaldības policijā. Ja mēs runājam par tehnisko nodrošinājumu, tad tie ir speciālie transporta līdzekļi, un šajā gadījumā mēs skatāmies uz operatīvo līzingu," viņš pastāstīja.
Turklāt šis finansējums ir, lai nodrošinātu minimālo pašvaldības policistu skaitu. Ja tiktu ievērotas Iekšlietu ministrijas izstrādātās rekomendācijas, būtu jābūt vienam pašvaldības policistam uz 1500 iedzīvotāju. Rēzeknes gadījumā tie būtu vismaz 15 policisti.
"Protams, ieteikumi, tas ir viens stāsts, bet prakse parādīs, cik faktiski cilvēku skaits būs nepieciešams. Pēc gada jau redzēsim, varētu būt, ka būs noteiktas izmaiņas," pieļāva Stecs.
Pašvaldību atšķirīgā rocība, atvēlot finansējumu pašvaldības policijai, rada bažas par nevienlīdzīgu drošības līmeni dažādās vietvarās.
Iekšlietu ministrija trauksmi noraida, sakot, ka arī turpmāk sabiedriskās drošības uzturēšanā un noziedzības apkarošanā līdzīgi kā līdz šim iesaistīsies gan Valsts policija, gan Valsts drošības dienests.
