Vadakstes pusē divas īpašnieces ir pamatīgi sastrīdējušās par zemes īpašuma tiesībām, un šis stāsts uzskatāmi raksturo situāciju, kādā Latvijā dzīvo ļoti daudzi cilvēki, kas savstarpēji vairs pat nespēj sarunāties, atzina Valsts zemes dienestā.
Māja pieder vienam, zeme zem tās un apkārt – citam īpašniekam
1996. gadā Jolantas mamma nolēma uzturēt savu zemnieku saimniecību un iznomāja māju ar zemi no vietējās pašvaldības. Ar vienu ruksi un divām govīm arī sākusies Klāviņu saimniekošana "Mežmalās". 1998. gadā parādījies pircējs, kurš iegādājies zemi, uz kuras atrodas viņu mājas un saimniecības ēkas. 2009.gadā "Mežmalas" ir reģistrētas Zemesgrāmatā kā Jolantas Klāviņas īpašums, viņa tās iegādājās par 900 latiem, bet zeme zem ēkas un tai apkārt 7,8 hektāru platībā pieder citam cilvēkam.
"Mums pašlaik ir civilprocesa strīda situācija tādēļ, ka māja un saimniecības ēkas atrodas uz cita īpašnieka zemes. Ieraksts zemesgrāmatā "Mežmalu" mājām ir saistīts ar zemes gabalu "Mežmalas". Pirms tam mēs šo zemi 27 gadus apstrādājām, kopām," situāciju iezīmēja Jolanta Klāviņa.
Līdz pērnā gada beigām bijis noslēgts nomas līgums ar zemes īpašnieku. No visas platības Jolanta varējusi apstrādāt tikai 5,8 hektārus, jo pārējie divi hektāri nav izmantojami – daļu aizņem servitūta ceļš, daļa applūdusi, bet nomas maksu zemes īpašnieki rēķinājuši par visiem 7,8 hektāriem.
Pirms Jaunā gada Jolantai atsūtīja līgumu uz gadu. "Teicu, ka piekrītu līgumam, bet termiņš ir man neapmierinošs, jo nevaru pieteikties uz šiem platību maksājumiem. Es esmu bioloģiskā lauksaimniece," norādīja Jolanta.
Mainās īpašnieki, mainās plāni
Tagad zemes īpašums uzdāvināts citam cilvēkam, un jaunā saimniece lēmusi zemi apsaimniekot pati.
"Līgums netika lauzts, tas beidzās, bet viņa [mājas saimniece Jolanta] iedomājusies, ka tā ir viņas zeme, ka viņa to apstrādās. Nelīdz nekādas sarunas, nekādas vēstules," atzina jaunā zemes īpašniece.
Jolanta ar to gan nav mierā. Viņa gadiem ilgi šo zemes platību attīrījusi no krūmājiem un galu galā saimniecībā esošie 60 lopi šo zemi padarījuši auglīgu.
"Trīs reizes viņi ir uzdiskojuši šo lauku un nenotiekas nekas tāds, kas būtu tiesisks. Nav iesniegts ne iesniegums pašvaldībā par zemes atdalīšanu vai par zemes gabala būvēm vai ēkām, kur būtu nepieciešams būvēm, ēkām funkcionāli nepieciešamā zeme. Ne šis process nav izdarīts no šīs kundzes puses, ne kundze ir vērsusies tiesā, lai varētu atdalīt šo te zemi, lai viņa varētu strādāt," skaidroja Jolanta.
Jaunie zemes īpašnieki arī esot tik nekaunīgi, ka bez brīdinājuma staigājot pa savu īpašumu, liedzot Jolantai un viņas mammai seniorei jebkādas tiesības uz privātumu. Jolantas mammai pat sašķobījusies veselība.
Tikmēr zemes īpašniece uzsvēra:
"Ēkas atrodas uz mums piederošās zemes. Mēs viņai atļaujam tur dzīvot, mēs viņu no mājas ārā nedzenam,
mēs viņai zemi neapstrādājam līdz slieksnim vai līdz logiem, mēs viņas mazdārziņu neārdām ārā. Mēs noņemam tikai no lauksaimniecībā izmantojamās zemes elektriskos ganus un palūdzam viņai pašai nodzīt lopus."
Jolanta gan stāsta ko citu: "Mieti tika norauti, impregnētie, veseli fragmenti izrauti no gana."
Tikmēr zemes īpašniece norādīja, ka demolējuši Jolantas īpašumā neko nav.
"Es drīkstu izmantot. Tā nav viņas zeme. Viņa drīkst dzīvot uz tās zemes, kur atrodas viņas māja, lauku apvidū, tie ir 0,5 hektāri. Šobrīd viņa apdzīvo vismaz 0,7 hektārus, par ko strīds nav, ko mēs atļaujam viņai darīt. Un izmantot ceļa servitūtu," savu versiju stāstīja zemes īpašniece.
Strīds jārisina vienojoties vai tiesā
"4. studija" ar jautājumu, kā šo strīdus situāciju risināt, vērsās Valsts zemes dienestā (VZD). Tur skaidroja, ka pēcpadomijas privatizācijas sekas ir jūtamas vēl joprojām. Latvijā ir daudz dalīto īpašumu, kas nozīmē, ka ēkas, kas atrodas uz zemes, pieder vienai personai, bet zeme zem tām – citai.
"Viennozīmīgi, ka tiesības apsaimniekot savu īpašumu un izmantot savu īpašumu ir tam, kuram tas pieder. Tas nozīmē, ka
izmantot zemi ir tiesības zemes īpašniekam pašam. Bet ēku īpašnieks šajā gadījumā ir tāds tā kā ķīlnieks,"
atzina VZD Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departamenta direktore Judīte Mierkalne.
Ēkas īpašniekam, pēc Mierkalnes teiktā, būtu jāvienojas ar zemes īpašnieku par platību, kādu viņi izmanto. Ja nevar vienoties, atliek vien tiesas ceļā noskaidrot, kāda ir platība, kas jāapsaimnieko.
"Zemes īpašnieks nevarētu liegt ēkas īpašniekam piekļūt pie ēkas. Jautājums ir tāds, vai tas ir tieši zem šī ēkas pamatiem? Droši vien, ka tā nebūs, bet cik daudz tālāk tas ir, tad tā ir tikai vienošanās vai tiesas ceļā," turpināja VZD pārstāve.
Izņēmums ir daudzīvokļu dzīvojamās mājas – tām funkcionāli nepieciešamos zemes gabalus nosaka pašvaldība. Pārējos gadījumos ir jāvienojas pašiem, piebilda Mierkalne.
Valsts zemes dienestā norādīja, ka normatīvais regulējums nosaka arī maksu, ja nav vienošanās par citu platību, tad jāmaksā par visu zemi, bet tas absolūti nenozīmē, ka to zemes īpašnieks drīkst izmantot ļaunprātīgos nolūkos.
Nav noteikts, cik šādos gadījumos pienākas zemes platība nama un saimniecības ēku īpašniekam apsaimniekošanas vajadzībām, norādīja Valsts zemes dienestā. Galvenais ieteikums ir komunicēt un vienoties ar zemes īpašnieku. Ja tas nav iespējams, tad vērsies tiesā.
