Čakša pastāstīja, ka situācija ar pāreju uz mācībām tikai latviski dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. "Ir pašvaldības, kur tas šodien nesagādā nekādas raizes, bet ir, protams, pašvaldības, kur skolas ar diezgan lielu bērnu un skolotāju skaitu, kam tas radījis grūtības ikdienā," sacīja Čakša.
Visgrūtāk ar šo pāreju ir Rēzeknē, Daugavpilī, un arī Rīgā nav viegli, lai gan galvaspilsētā esot darīts ļoti daudz, atzina par izglītības jomu atbildīgā politiķe.
Grūtākais esot sabiedrības attieksmes maiņa, jo mācības tikai valsts valodā nozīmēs, ka latviešu ģimeņu bērni nonāks skolās, kas agrāk bijušas mazākumtautību, norādīja Čakša.
"Visas skolas nodrošina vienādas kvalitātes izglītību, un bērni saņem vajadzīgo izglītību neatkarīgi no tā, kur viņš dodas mācīties.
Tātad izaicinājums ir noturēt kvalitāti," sacīja ministre.
Vienlaikus viņa uzsvēra atbalsta nozīmi pārejas procesā. Tāpēc skolas savus pirmklasniekus satika vēl pirms mācību gada sākuma; veidotas arī nometnes bērniem un skolotājiem. Skolas esot arī sadalījušas audzēkņus pēc valodas zināšanu pakāpes, lai varētu atbilstoši viņu vajadzībām pasniegt saturu.
"Vienotā skola prasīs ļoti daudz no sabiedrības, tieši atbalstu šiem bērniem, skolotājiem un vecākiem," sacīja Čakša.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāriet 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
