Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas administratīvajā teritorijā, veicinot starppilsētu savienojamību, nodrošinot sinerģiju ar jau izbūvēto un nākotnē plānoto veloceļu infrastruktūru un integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā ar maģistrālo veloceļu infrastruktūru. Tas paaugstinās iedzīvotāju mobilitāti un uzlabos vides kvalitāti.
Lai sasniegtu mērķi, plānots izbūvēt velo infrastruktūru 16,6 kilometru (km) garumā trīs maģistrālajos velo maršrutos:
- Rīga–Ulbroka 5,4 km;
- Rīga–Ķekava 4,1 km;
- Rīga–Babīte–Piņķi 7,1 km.
Pašvaldībā skaidroja, ka veloceļu infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara samazināšanai, veicinot "zaļās" mobilitātes pieejamību kā videi draudzīgu pārvietošanās alternatīvu. Lai arī pastāv augsts pieprasījums pēc kvalitatīvas veloceļu infrastruktūras, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai veicinātu Rīgas metropoles areāla savienojamību un radītu priekšnosacījumu vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai,
šobrīd Rīgas metropoles areālā trūkst vienota velosatiksmes tīkla, veloinfrastruktūra ir attīstīta fragmentāri.
Tāpēc ir nepieciešams veidot vienotu un nepārtrauktu maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūru, kas mazinātu arī velo negadījumu skaitu.
Īstenojot projektu, tiks nodrošināta maksimāli neatkarīga un droša mikromobilitātes kustība, kuru neietekmē gājēju un privātā transporta plūsma pilsētā. Tādējādi iedzīvotājiem tiks radīta iespēja izmantot velo un citus mikromobilitātes transporta rīkus, kas ir efektīvs pārvietošanās rīks "satiksmes maksimuma stundās".
Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam.
Veloceļu infrastruktūras attīstība ir viens no pasākumu kopuma īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots Rīgas pašvaldībā ieguldīt 131 miljonus eiro lielu Atveseļošanas fonda finansējumu.
Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Sagaidāms, ka īstenotā reforma dos pozitīvu pienesumu Eiropas "zaļo mērķu" sasniegšanai.
Kopējais projekta budžets ir 25,63 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Atveseļošanas fonda finansējums – 21,18 miljoni eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tiks segts ar aizņēmumu Valsts kasē, ir 4,45 miljoni eiro.
