Latvijā par deviņām vietām Eiropas Parlamentā cīnīsies ap 270 kandidātu 16 sarakstos. Trīs no tiem ir jauni formējumi bez iepriekšējas pieredzes EP vēlēšanās – "Apvienība Jaunlatvieši", "Tautas varas spēks" un "Tauta. Zeme. Valsts". Šie saraksti ar dalību vēlēšanās cer uz izmaiņām līdzšinējā EP vēlēšanu rutīnā un esošo varas partiju gāšanu no to pozīcijām.
ĪSUMĀ:
- "Apvienība Jaunlatvieši" – izveidota pirms gada, vairākiem biedriem tiesvedības.
- "Tautas varas spēks" cer uz divām vietām Eiropas Parlamentā.
- "Tauta. Zeme. Valsts" – Aleksandra Kiršteina saraksts.
- Kampaņu izdevumi nebūs lieli, liela uzmanība soctīkliem.
"Apvienība Jaunlatvieši"
"Apvienību Jaunlatvieši" izveidoja apmēram pirms gada. Publiskās izpausmes visvairāk sociālajos tīklos – "TikTok" un "YouTube" vēstījumos. Startējot EP vēlēšanās, apvienība grib, lai Briselē un Strasbūrā no tribīnes vairāk runā par Latvijas problēmām, nomales efektu, tajā skaitā plāniem slēgt skolas, nepietiekamo Eiropas fondu finansējumu. Un lai Latvijai un citām mazajām Eiropas valstīm būtu plašākas veto tiesības tām neizdevīgu piedāvājumu gadījumā.
Uz jautājumu, vai tic, ka simtiem deputātu plašajā EP to tiešām var panākt, "Jaunlatviešu" līderis Rūdolfs Brēmanis atbildēja šādi:
"Vienām pašām nekā, tikai skaļi runājot kopā ar tiem, kuri vēl to dara. Polija, Čehija, Slovākija, kas ieklausās savā tautā. Tas ir mūsu uzdevums un izaicinājums parādīt, ka ir cilvēki Latvijā, kuri nav apmierināti ar Latvijas valdību, nevis ar valsti vai Eiropu.
Mēs jau nesakām, ka jāstājas ārā no Eiropas Savienības. Es uzskatu, ka tur tieši ir jāpieprasa, lai viņi mums pumpē te naudu un resursus. Pieprasīt to, nevis priecāties, ka mums atmet vismazāk, salīdzinot ar pārējām valstīm, tos vairāku gadu budžetus, un to pieprasīt ar dūri galdā."
"Jaunlatviešu" programmā ir arī apņemšanās aizsargāt vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, panākt izstāšanos no Stambulas konvencijas, iestāties par tradicionālajām ģimenes vērtībām.
Pēc novērojumiem vairākās reģionu bibliotēkās, kas digitalizācijas laikmetā izmet grāmatas, partija iestājas pret grāmatu, jo īpaši vecāku izdevumu, iznīcināšanu un lauku skolu slēgšanu. Latvijā jāsaglabā skaidras naudas aprite, nodrošinoties pret plāniem ieviest dalībvalstīs Eiropas Centrālās Bankas digitālo naudu, kas radīšot totālu kontroli un atņemšot finansiālo neatkarību.
Liels uzsvars – caurskatāmība Eiropas Komisijas slēgtajos līgumos, jo īpaši tā sauktajā nesenajā "Pandēmijas līgumā", ar to domājot nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām. Vairāki no "Jaunlatviešiem" pandēmijas laikā asi iebilda obligātajai vakcinēšanai pret kovidu un to pārmet arī šodien. Un saskata ierobežojumus vārda brīvībai, "jaunas, iespējams, mākslīgi izveidotas, pandēmijas gadījumā, ko pēc jaunā līguma ratificēšanas Pasaules veselības organizācija pēc saviem ieskatiem varēs izsludināt jebkurā brīdī".
Brēmanis ar atklāto iestāšanos pret kovida laika ierobežojumiem saista arī partijas biedra Aivja Vasiļevska ielikšanu cietumā pērn uz dažiem mēnešiem. Viņu pirms gada gan sodīja ezotēriskās organizācijas "DVS Urantija" krimināllietā par Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu un slavināšanu, kā arī nacionālā naida izraisīšanu.
Centrālā vēlēšanu komisija šonedēļ svītroja Vasiļevski no vēlēšanu kandidātu loka, jo uz Eiropas Parlamentu nevar kandidēt persona, kas bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
Vasiļevskis nav vienīgais no "Apvienības Jaunlatvieši" aktīvistiem, kuriem saistība ar tiesvedībām. Arī pašam Brēmanim – bijušajam diplomātam – aizvien turpinās tiesvedība par iespējamu Ārlietu ministrijas apkrāpšanu un līdzekļu piesavināšanos.
Arī nu jau bijusī Saeimas deputāte Glorija Grevcova mandātu zaudēja pēc Augstākās tiesas lēmuma saistībā ar meliem Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) par iepriekšējo darba pieredzi.
CVK vēl nevarēja atbildēt, vai šajā un citos sarakstos varētu būt vēl kādas izmaiņas, jo par visiem kandidātiem vēl nav saņemta informācija. Arī pirms lemt, vai Grevcova var kandidēt EP vēlēšanās, komisijai vēl jāiepazīstas ar pilno tiesas spriedumu.
"Apvienībā Jaunlatvieši" no sabiedrībā pazīstamiem kandidātiem vēl jāpiemin arī psihoterapijas speciāliste Anna Lieckalniņa, pensionētais aktieris Andris Bērziņš. Sarakstā pēdējais – Latviju pametušais bijušais politiķis un advokāts Aldis Gobzems.
"Tautas varas spēks"
Uz kovida protestu viļņa tapušas organizācijas – "Tautas varas spēks" un "Tautas kalpi Latvijai" – apvienojušās kopīgā sarakstā startam EP vēlēšanās. Pandēmijas laikā abu partiju vadītāji Valentīns Jeremejevs un Aivars Smans bija bieži policijas iecirkņu viesi administratīvo pārkāpumu lietās, pret Jeremejevu bija ierosināts, vēlāk izbeigts kriminālprocess par viltus ziņu izplatīšanu, nesen atgādināja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Partijas sarakstā ir uzņēmēji, izglītības, zemkopības un citu jomu pārstāvji. Viņu vidū – Rīgas pašvaldības Zemes pārvaldības nodaļas vadītājs Uldis Freimantāls, kā arī uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
Šī saraksta veidotāju galvenā ideja – Latvijai Eiropas Parlamentā būtiski vairāk jāiestājas par iedzīvotāju interesēm. Ar šādu redzējumu būtu iespējams pacīnīties pat par divām vietām Eiropas Parlamentā, pārliecināts ir saraksta līderis Valentīns Jeremejevs.
"Eiropas Parlamentā jābūt tautas balsij, nevis oligarhu, viņu rokaspuišu vai globālistu balsij. Parasto cilvēku intereses tiek ignorētas. Redzam, cik tālu 32 gadu laikā nonākušas globālās centralizācijas idejas. Galvenais – piespiest Eiropas Savienībai, ka mums jādabū vieta Latvijas starptautiskajā tirgū, jo pašlaik mums tās nav. Šobrīd esam vienkārši patērētāju tirgus," pauda Jeremejevs.
Partija arī iebilst pret bruņošanos. Tās programmā norādīts: "Militārie draudi un ekonomiskā nestabilitāte nav likvidējama ar bruņošanos un neracionālo Zaļo politiku, kura tiek uzspiesta centralizēti kādu monopolkoncernu vajadzībām. Jāpanāk, lai visas Eiropas Savienības valstis atzīst, ka Latvijas austrumu robeža ir visas Eiropas Savienības kopējā robeža. Tās aizsargāšanā ir jāpiedalās visām ES valstīm, sniedzot gan tehnisku atbalstu, gan sedzot visus finansiālos izdevumus no kopējiem ES līdzekļiem."
"Tauta. Zeme. Valsts"
Trešais jaunais politiskais veidojums šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās – apvienība "Tauta. Zeme. Valsts". Atšķirīga un neparasta apvienība, ko veido politikas veterāna Aleksandra Kiršteina veidotā biedrība "Latvijas Neatkarības kustība", bijusī partija "KPV LV", tagad "Par cilvēcīgu Latviju", un sevi par viedokļu līderi dēvējošā deju skolotāja Artūra Berņa izveidotā partija "Brīvai stiprai Latvijai".
Kiršteinam ir vadošā loma saraksta veidošanā, un no viņa stāstītā saprotams, ka apvienība veidota jau krietni pirms šķiršanās no Nacionālās apvienības pēc ažiotāžu raisījušā brauciena uz Ķīnu. Kiršteins kritizē valdošo partiju apvienību "Jaunā Vienotība", grib mainīt politisko vidi un neslēpj, ka jau domā par nākamajām Saeimas vēlēšanām, kurās pats gan droši vien nepiedalīšoties.
"Nauda tiek sadalīta koalīcijas partiju ministrijām, un tur darbojas vietējie "iepirkumu meistari". Kādā situācijā ir mūsu tauta un mūsu zeme, un vai mēs [pirms 20 gadiem] balsojām par tādu Eiropas Savienību? Vai mūs brīdināja, ka mums būs jāpērk kvotas, ka būs jāmaksā soda naudas, jo neesam, piemēram, pārkārtojušies uz bateriju transportu? Lai mainītu šo situāciju, ir jābūt plašai kustībai. Pamatā, protams, tiem jābūt nacionāli domājošiem cilvēkiem. Tāpēc, ka Latvijā vispār nekādas neatkarības vairs nav, mēs 70–80% saņemam no Eiropas Savienības," uzskata Kiršteins.
Kandidātu vidū ir arī SIA "TEK Solutions" un vēl divu uzņēmumu vadītājs ekonomists Guntars Vītols, Kiršteina palīgi Saeimā – izdevēja Liene Apine un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Edvarts Krusts, privātskolas skolotājs Klāvs Radziņš, bet pēdējais sarakstā ir psihoterapeita sertifikātu zaudējušais publicists Viesturs Rudzītis.
Arī šīs apvienības ieskatā vairāk jautājumu jāatstāj Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē. "Tauta. Zeme. Valsts" programmā Eiropas Savienības migrācijas politika atzīta par kļūmīgu.
Kiršteins paskaidro, ka ir jāpārtrauc ekonomisko bēgļu uzņemšana un Eiropas Savienības līdzekļi jāiegulda civilizētos bēgļu centros viņu mītnes zemei līdzīgos klimatiskajos apstākļos.
Visasāk politiķis izsakās par Eiropas sākto nesamērīgo Zaļo kursu. CO2 izmešu mazināšana par 55% līdz 2030. gadam un klimata neitralitāte līdz 2050. gadam ir nereāli mērķi, viņš pauž un kritizē arī naudas šķērdēšanu, piemēram, vērienīgu vēja parku projektu priekšizpētēs.
"Pirmkārt, par to naudu var uzbūvēt atomelektrostaciju, kas aizņemtu salīdzinoši nelielu vietu un apgādātu ar stabilu, kontrolējamu enerģiju turpmākos 20–30 gadus. Tā vietā ir paredzēts, ka "Latvenergo" kopā ar igauņu kompāniju ieguldītu [vēja parku] paplašināšanā. Un tad, kad paies pieci gadi un konstatēs, ka vajag nevis vairs piecus, bet 50 miljardus, būs jau iztērēti pārsimts miljoni [pētījumos]. Es kariķēju, bet būtībā tas ir viss, kas jāzina par Zaļo kursu," teica Kiršteins.
Kampaņu izdevumi nebūs lieli
Neviens no šiem trim Eiropas Parlamenta vēlēšanu dalībniekiem nesaņem valsts finansējumu, kas pienākas partijām un partiju apvienībām par pēdējās Saeimas vēlēšanās saņemtām vairāk nekā 2% vēlētāju balsīm.
Jauno partiju priekšvēlēšanu kampaņu budžeti nebūšot lieli – tos veidošot ziedojumi un biedra naudas. Ideju popularizēšanai arī turpmāk izmantos sociālos tīklus.
Rūdolfs Brēmanis no "Jaunlatviešiem" stāstīja, ka iepriekš Gobzema izvērstajam "Rododendra" gājienam līdzīgu aktivitāšu nebūšot, arī lielu reklāmas plakātu ne, tā vietā reklāmas reģionālajos laikrakstos un tikšanās klātienē.
Līdzīgi Valentīns Jeremejevs piekrita, ka protestos pret kovida ierobežojumiem likti lietā dažādi uzmanības pievēršanas veidi, bet pirms vēlēšanām tā nedarīšot. Kā reklamēšoties, viņš vēl neatklāja – tā ir "partizānu taktika".
Visi arī kaļ plānus nākamajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" publiskotajos reitingos "Apvienība Jaunlatvieši", "Tautas varas spēks" un "Tauta. Zeme. Valsts" nesasniedz 2% robežu. Atlikušajos nedaudz vairāk nekā trīs mēnešos tas vēl var mainīties. Arī tāpēc, ka daļa vēlētāju lēmumu pieņem pēdējā brīdī. Paši vēlēšanu pastarīši šiem reitingiem uzmanību gan nepievērš – esot arī citas aptaujas.
